67 dienas.
Rakstu laikam periodiski. Tad, kad aizsēžos pei datora. Bet ir patīkami kaut kur ierakstīt savas dzīves apdeitus.
Tākā šobrīd ir 7. augusts dienasgrāmatas man nau jau 6 dienas. Neiedokumentētas 144 stundas.

Jaunumi?
Mans loceklis joprojām nav mans. Mans otrs loceklis vairs nav mans. Jauns loceklis? Nē, paldies.

Smu patērētajs. Nekur nestrādāju un arī negribu strādāt. Piedod LR. no manis nodokļi nesanāks.

Esmu krustceļu priekšā. Nākotnes izvēle un blakus šim atbildīgajam lēmumam man vēl ir jāizprot par kādu varu cīnās ASV, Krievija un Ķīna. Hard to do.

Man ir anoreksija, smu distrofiķe vai arī s vienkārši kļūstu arvien skaistāka.

Piedzīvoju pilnīgi smadzeņu restartu tajā iekļaujot arī mazliet Šat dauvn. Intersanti. /Ko nozīmē būt baltai lapai?/

Man ir jauns labākais draugs. Katram emo savu industriāli ar diviem stroķiem. Mēn! Uh kā s pa vecām vietām.. uh kā s dzintara lāčuplēsi!

Kas vēl? Tas laikam lieliem vilcieniem viss. Ču čū!