Dzejotlítis
Śo dzejolíti rakstíju pamatsskolá, kad bija dots temats un varéja rakstít , ko gribeeja. Tad nu ieklausaas:

CILVÉKS, KAS PÁRSTÁV LATVIJU.


Cildens mans novadiņš

Mani sauc Pudiņš.

Visi mani ciena,

Dod man litru piena.



Govis kaktā sēž,

Stalli saimnieks mēž.

Neuzlauzt man seifu,

Kur dažādu pārtiku veidu.



Iekasētājs esmu,

Karotājs par desu.

Kā lai valsti uzturu,

Ja nav tauta, kas līdzētu?



Varu pateikt tikai vienu:

"Nevajag man mēslus, sienu.

Atdodiet tik sviestu, sieru.

Lai mans rumpis neburkšķ ik dienu."



Un tad, kad vēlēšanas nāks,

Kā ik katru gadu- "VĀKS!"

Tautai solīt tikai vienu:

"Došu atpakaļ jums sieru."



Nu es atkal esmu "zirgā",

Pastaigājos gaisā spirgtā.

Ievēlēts es atkal tiku,

Neēdīšu rupjmaizi es pliku.



Eju tautās padejot,

Padziedāt un paklepot:

"Kačā, kačā saiminiece,

Neskaties kā kārumniece,

Lai tas maiss ir atkal pilns-

Siers un desa, aitas viln,s."



Esmu laimīgs,

Esmu priecīgs.

"PIF PAF"- atskan snaiper gals

Es nokrīt zemē, sākas sals.