katru sekundi tu mirsti bezgalīgi
uz tavas skropstas gala
pasauļu kari
pastiep roku pret sauli un nošķaudies
kautri pretī nāk lauku
ļauži
teātrī pēdējais cēliens ir vēls
vakars tālā zemē kalst
mēle
tu esi gatavs lēkt uz vietas
šoreiz līdz galam
tagad
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: