Asaras
...nogurdinoši ir būt par klaunu...tās ir tik pazīstamas izjūtas!Es arī reiz dzinu jokus par visu..visi smējās,es arī "smējos",bija"jautri"!vakarā skatījos spogulī un pretīm man vērās klauns ar baltu seju, sarkanu degunu un lielu asaru uz vaiga...(arī par šo seju daudziem nāca smiekli), un tad man tā sagribējās raudāt...Un es raudāju, jo tad nebija neviena, ko smīdināt..Un tikai asaras spēja piepildīt to tukšumu, ko bija radījuši neīstie smiekli!asaras........