Brīdī kad Skārletas kults pāriet jaunā līmenī - no vienkārši "mātes" par pašu pirmsākumu "Ievu", mani sāk interesēt kāpēc es viemēr par savu sajūsmas objektu, lai neteiktu ideālu, izvēlos vieglas uzvedības sievietes.
Atbilde ir vienkārša - tas ir asinīs!

Jau no agras bērnības.
Kad citas bērnudārza vecuma meitenes sev par elkiem izvēlējās visādas sniegbaltītes, pelnrušķītes un citas dienaszagles aitasgalvas - mans elks bija Dona Beiža!

Dona Beiža bija 1986 gada brazīliešu seriāls ar tajā laikā slaveno Maitê Proença galvenajā lomā, protams Latvijā viņu rādīja attiecīgi 6 - 7 gadus vēlāk, jo astoņdesmit sestajā es vēl nemaz dzimusi nebiju.
Atšķirībā no citu seriālu varonēm, kuras, pateicoties kucēna acīm, veiksmīgi ieprecējās bagātās ģimenēs un atlikušo seriālu cieta no ļaunajiem vīra radiem un neskaitāmajām pielūdzējām, Dona Beiža savu naudu nopelīja pati, tiesa gan ļoti apšaubāmā veidā.
Viņa bija prostitūta, nē, laikam ne gluži prostitūta, bet kurtizāne, jo uz ielu stūriem viss nestāvēja, bet dzīvojās pa visādām smalkām ballēm un upurus izvēlējās pati, un beigu galā pati uzcēla savu bordeli, par ko pilsētnieki bija ļoti sašutuši (vismaz pilsētas sievietes).

Tā nu es iemācījos kopēt Donas Beižas raksturīgo skatienu, kāds nu rotājās uz mana bērnudārza izlaiduma portreta un iemantoju tik despotisku un valdonīgu raksturu, ka atsevišķi bērnudārza biedri vēl tagad ar mani nerunā.
Un man vēl jo projām ir iekāriens uz viktoriānismu un viktoriāņu amazonēm.
Un man šausmīgi patika viņas frizūra - ap galvu aptītas bizes, lai uztaisītu kaut ko tādu noteikti vajag kilometriem garus, biezus matus.




sākuma titri pateicoties duedzajiem youtube-istiem ^___^