Witch-queen of Angmar [userpic]

November 4th, 2011 (11:45 am)
Tags:

ausis glauda: Oniric – Space farewell

Kaut kāda sajūtu frustrācija. Tik daudz visādu (pretrunīgu) sajūtu, ka smadzene nevar izvēlēties, kuru uzskatīt par primāro un ļauj visām skraidīt savā vaļā bez nekādas hierarhijas.

Un vienmēr visvairāk ir žēl dzīvnieku, jo šamiem neko nevar paskaidrot. Piemēram, kad mīlītis, zvērs, kurš mačomēniski izrēķinājās ar jebkuru dzīvo radību, kas man "uzlika aci", iekāpjot treilerī sāka drebēt kā milzīga želejas čupa, un nevar nekādīgi pateikt - nē, mēs nevedam tevi atpakaļ.

Comments

Posted by: * ([info]inese_tk)
Posted at: November 4th, 2011, 01:17 pm
perpendikuls smejas

nē nu, protams - viņiem tak primāra ir sajūta, nevis vārdi un ja Tev pašai ir panika iekšā, bet Tu stāsti cik viss būs labi un jauki, protams, ka zvērs pirmkārt sadzirdēs Tavu paniku. ar bērniem jau tāpat ir. vispār ar jebkuru dzīvu būtni.

Posted by: Witch-queen of Angmar ([info]lenora)
Posted at: November 4th, 2011, 01:19 pm
meness

Izņemot ar lielāko daļu cilvēku, kurus var apvest ap stūri ar ārēju mieru un nosvērtību.

Posted by: * ([info]inese_tk)
Posted at: November 4th, 2011, 01:24 pm

nez. man agrāk arī tā likās. bet pēdējā laikā liekas, ka viņi visi tomēr jūt. tikai lielākā daļa vnk neapzinās, ka jūt. un tā jušana izpaužās visādos sīkumos - žestos, intonācijā vai kaukādās negaidītās reakcijās. nu grūti to tā izstāstīt, bet tādi ir mani novērojumi un sajūta.

Posted by: vilkate ([info]vilkate)
Posted at: November 4th, 2011, 01:34 pm

Viens mans briedis ļoti intensīvi pēta cilvēku žestu, mīmikas un citu neapzināto zīmju atpazīšanu. Šīs tēmas profesionālajā literatūrā ir apbrīnojami sīkumi, līdz pat tam, ko vēsta acu zīlītes, kuras cilvēks kontrolēt nespēj, attiecīgi, pēc kurām zinātājs var ļoti daudz ko pateikt attiecībā uz satraukuma pakāpi vai teiktā patiesību. Tas attiecoties arī uz sīko mīmikas muskulatūru, jo lielo kontrolēt ir iespējams, bet visādas mikroskopiskas muskuļu kontrakcijas gan nē.