Vakar man ienāca prātā šausminoša doma - man vajag bērnus, jo savādāk es nekad nebūšu vecmāmiņa! Tas būtu noziegums pret cilvēci! Es jau šobrīd esmu krutāka par lielāko daļu reālo vecmāmiņu! Oh crap, kāpēc es trīspadsmit gadu vecumā lasīju Tolkīnu nevis radīju nākamo paaudzi!
Pērku mazbērnus. Var būt arī lietoti.
|
Posted by: Ūūlę (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} chimera) Posted at: April 6th, 2011, 10:08 am
|
|
vēl viņa varētu viņiem visu ko vājprātā krutu adīt [tas laikam ķipa ir vecmāmiņu pienākums].
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: April 6th, 2011, 10:25 am
|
|
Nu tās ir pavisam citas attiecības, vismaz manā dzimtā. Ja par vecākiem vēl kādreiz (kaut tīņu gados) var nodomāt - phe ko gan viņi saprot, tad pret vecvecākiem ir cits respekts.
Un cik ir redzēts, tad tie kas paauklējās ar bērniem kā ar lellēm ir tieši vecāki, un kad sakrīt uz nerviem aizskapē pie vecvecākiem.
tas ir kā - mazbērnus? ar ko atšķirtos no pašas bērniem?
a-a, laikam tā - kad gribas, paauklējas, palutina, palasa pasakas, aiziet uz zoo, bet kad apnīk - nodod atpakaļ vecākiem. es pareizi saprotu?