Nē, es izdomāju, ka jāsargā čī no pārlieku lieliem spoileriem, tā kā citēt es te tik ļoti nevaru, bet nu ik pa brīdim uznāk tāds LOL! Visupirms jau nevar saprast vai tas notiek tepat šaizemē vai tāltālā galaktikā, par ko liecina totāli debīlie vietvārdi un personvārdi, bet tajā pašā laikā pa vidu parādās villa pie Vidusjūras un Maljorka. Fantāzijas trūkums īpaši manāms pie ielu nosaukumiem, kas visi kā viens ir puķu vārdi - magnoliju iela, akāciju iela. Cilvēki visi ir vienādi skaisti, atšķirti tiek tikai pēc matu un acu krāsas (kas arīdzn daudziem ir vienāda).

Pirmais, kas izpelnījās zviedzinu pilnā rīklē, bija aina, kurā meitene iet mierīgi mājās no skolas, te pēkšņi kaut kāds subjets viņu ievelk tumšā ielā, piespiež pie sienas, un noskaidrojis, ka viņa tik tiešām ir kā tur kaimiņiene, sāk stāstīt par visādām aliansēm, kārtībām un revolūcijām un vēl ko tik ne.

Un jā: "Galvenais bija neaizmirst mēra sajūtu. Mērs ir visam arī priekam. Ja prieks būtu bezgalīgs, rastos pieradums, un tad tas vairs nebūtu īsts..."
Kants kapā kruķījās kā dervišs :D

Labi es tagad esmu pieradusi pie sava datora un tas vairs nav īsts...