Šo trīs1 starptautisko tiesību subjekta pamatnepieciešamību nodrošināšana
nodrošina ne tikai šī subjekta kā tāda mieru, bet arī palīdz nodrošināt fiziskās
personas, starptautiskās sabiedrības, kā arī visas cilvēces mieru un drošību. Tas viss
ir savstarpēji saistīts vienā sistēmā un vienā vidē jeb šajā visumā.
Cilvēki veido starptautisko tiesību subjektus (valstis, nacionālās atbrīvošanās
kustības, starptautiskas organizācijas, u.c.). Ja cilvēkam tiek at emta dzīvība, fiziskā
veselība vai psihiskā veselība, tas nespēj pilnvērtīgi eksistēt un realizēt citas savas
tiesības, tajā skaitā, šādu cilvēku kopienai ne aujot realizēt kādu no šīm
pamatnepieciešamībām, tiek apdraudēta starptautisko tiesību subjektu pastāvēšana.
Tā, piemēram, ja genocīda tiek iznīcināta būtiska valsts pilso u grupa, šī
valsts vairs nepastāv tādā kapacitātē, kādā tā pastāvēja iepriekš, t.i., valsts vairs
nepārstāv šo tautu starptautiskajā vidē. Kā arī, ja pietiekami lielu tautas da u iznīcina
bez tiesiska pamata, aizskarot to pamatnepieciešamības jeb brīvības, mazinās arī
valsts izdoto normatīvo aktu le itimitāte.
Šāds genocīds vai cits masveida cilvēku pamattiesību aizskārums valsts
iekšienē radītu spriedzi, kas varētu pāraugt pilso u karā vai citos nemieros. Tas
destabilizētu šo starptautisko tiesību subjektu un tas k ūtu par draudu starptautiskās
sabiedrības mieram un drošībai. Kā arī tas būtu visas starptautiskās sabiedrības
interesēs šo nemieru pār emto starptautisko tiesību subjektu atgriezt miera stāvoklī,
kā to pierāda valstu centieni novērst šādus nemierus, piemēram, Kosova, Darfūra,
Palestīna.
Šī pati sistēma turpina darboties arī augstākā pakāpē, jo no starptautiskās
sabiedrības kopējā miera ir atkarīga visas cilvēces integritāte un pastāvēšana. Šajā
kategorijā pastāv noziegumi pret cilvēci un citi notikumi, kas spēj ietekmēt visu cilvēci
no ārienes (piemēram, pienākums sadarboties, lai apturētu meteorīta ietriekšanos
1 Uz starptautisko tiesību subjektu nevar attiecināt psihisko veselību un integritāti, jo tam pēc dabas
jeb būtības tādas nav, savukārt starptautisko tiesību subjekta vispārējās teritoriālās tiesības ir
pielīdzināmas cilvēka tiesībām izmantot savu ermeni.
41
Zemē) vai iekšienes (piemēram, atomkarš, biolo iskais karš, genocīds, u.c.).
JC kā starptautisko tiesību normas primārais mēr is ir nodrošināt starptautisko
mieru un drošību, kā arī tautu pamattiesību aizsardzību, taču līdz ar to tiek arī
aizsargātas arī individuālu cilvēku pamattiesības un visas cilvēces kopīgās intereses.
Saska ā ar Hobsu subjekts (cilvēks) savas dabiskās tiesības kaut kādā
apmērā var vai nu nodot kādam citam, vai arī vienkārši no tām atteikties. Ja daudzi
subjekti vienojas nodot savas tiesības kaut kādā apjomā kādam suverēnam, tad to
sauc par sociālo līgumu, taču šāds sociālais līgums pastāv arī tad, ja subjekti no šīm
tiesībām vienojas atteikties kopēja labuma jeb miera labā.
Tā, piemēram, ja visi starptautisko tiesību subjekti atsakās no savas dabiskās
tiesības, kas izriet no to iespējām, iekarot un pak aut citus starptautiskos subjektus
(neat auta spēka pielietošana), tad, piemērojot analo iju ar Hobsa atzi ām, šie
starptautiskie subjekti ir noslēguši sociālo jeb sabiedrisko līgumu.
Taču, lai nek ūtu par upuri, kas tiek iekarots, un tā kā nepastāv suverēns, kas
rūpējas par starptautisko tiesību subjektu aizsardzību, tas ir visu starptautisko tiesību
subjektu, kas ir atteikušies no šīm savām dabiskajām tiesībām, interesēs nodrošināt
to, ka neviens cits tāds pats subjekts šīs dabiskās tiesības, piemēram, iekarot,
neizmanto.