Dienas Nakts jautājums by Michel de Montaigne:
Tie, kas mums māca, ka tikuma sasniegšana ir grūta un nogurdinoša, bet tā baudīšana patīkama, vai gan viņi mums ar to nesaka, ka tikums vienmēr ir nepatīkams?
|
Posted by: Coyote (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} koijots) Posted at: December 26th, 2008, 01:46 pm
Re: Izraksts no mana maģistra darba :D |
Šo trīs1 starptautisko tiesību subjekta pamatnepieciešamību nodrošināšana
nodrošina ne tikai šī subjekta kā tāda mieru, bet arī palīdz nodrošināt fiziskās
personas, starptautiskās sabiedrības, kā arī visas cilvēces mieru un drošību. Tas viss
ir savstarpēji saistīts vienā sistēmā un vienā vidē jeb šajā visumā.
Cilvēki veido starptautisko tiesību subjektus (valstis, nacionālās atbrīvošanās
kustības, starptautiskas organizācijas, u.c.). Ja cilvēkam tiek at emta dzīvība, fiziskā
veselība vai psihiskā veselība, tas nespēj pilnvērtīgi eksistēt un realizēt citas savas
tiesības, tajā skaitā, šādu cilvēku kopienai ne aujot realizēt kādu no šīm
pamatnepieciešamībām, tiek apdraudēta starptautisko tiesību subjektu pastāvēšana.
Tā, piemēram, ja genocīda tiek iznīcināta būtiska valsts pilso u grupa, šī
valsts vairs nepastāv tādā kapacitātē, kādā tā pastāvēja iepriekš, t.i., valsts vairs
nepārstāv šo tautu starptautiskajā vidē. Kā arī, ja pietiekami lielu tautas da u iznīcina
bez tiesiska pamata, aizskarot to pamatnepieciešamības jeb brīvības, mazinās arī
valsts izdoto normatīvo aktu le itimitāte.
Šāds genocīds vai cits masveida cilvēku pamattiesību aizskārums valsts
iekšienē radītu spriedzi, kas varētu pāraugt pilso u karā vai citos nemieros. Tas
destabilizētu šo starptautisko tiesību subjektu un tas k ūtu par draudu starptautiskās
sabiedrības mieram un drošībai. Kā arī tas būtu visas starptautiskās sabiedrības
interesēs šo nemieru pār emto starptautisko tiesību subjektu atgriezt miera stāvoklī,
kā to pierāda valstu centieni novērst šādus nemierus, piemēram, Kosova, Darfūra,
Palestīna.
Šī pati sistēma turpina darboties arī augstākā pakāpē, jo no starptautiskās
sabiedrības kopējā miera ir atkarīga visas cilvēces integritāte un pastāvēšana. Šajā
kategorijā pastāv noziegumi pret cilvēci un citi notikumi, kas spēj ietekmēt visu cilvēci
no ārienes (piemēram, pienākums sadarboties, lai apturētu meteorīta ietriekšanos
1 Uz starptautisko tiesību subjektu nevar attiecināt psihisko veselību un integritāti, jo tam pēc dabas
jeb būtības tādas nav, savukārt starptautisko tiesību subjekta vispārējās teritoriālās tiesības ir
pielīdzināmas cilvēka tiesībām izmantot savu ermeni.
41
Zemē) vai iekšienes (piemēram, atomkarš, biolo iskais karš, genocīds, u.c.).
JC kā starptautisko tiesību normas primārais mēr is ir nodrošināt starptautisko
mieru un drošību, kā arī tautu pamattiesību aizsardzību, taču līdz ar to tiek arī
aizsargātas arī individuālu cilvēku pamattiesības un visas cilvēces kopīgās intereses.
Saska ā ar Hobsu subjekts (cilvēks) savas dabiskās tiesības kaut kādā
apmērā var vai nu nodot kādam citam, vai arī vienkārši no tām atteikties. Ja daudzi
subjekti vienojas nodot savas tiesības kaut kādā apjomā kādam suverēnam, tad to
sauc par sociālo līgumu, taču šāds sociālais līgums pastāv arī tad, ja subjekti no šīm
tiesībām vienojas atteikties kopēja labuma jeb miera labā.
Tā, piemēram, ja visi starptautisko tiesību subjekti atsakās no savas dabiskās
tiesības, kas izriet no to iespējām, iekarot un pak aut citus starptautiskos subjektus
(neat auta spēka pielietošana), tad, piemērojot analo iju ar Hobsa atzi ām, šie
starptautiskie subjekti ir noslēguši sociālo jeb sabiedrisko līgumu.
Taču, lai nek ūtu par upuri, kas tiek iekarots, un tā kā nepastāv suverēns, kas
rūpējas par starptautisko tiesību subjektu aizsardzību, tas ir visu starptautisko tiesību
subjektu, kas ir atteikušies no šīm savām dabiskajām tiesībām, interesēs nodrošināt
to, ka neviens cits tāds pats subjekts šīs dabiskās tiesības, piemēram, iekarot,
neizmanto.
|
Posted by: Coyote (
koijots) Posted at: December 26th, 2008, 01:47 pm
Re: Izraksts no mana maģistra darba :D |
Autoraprāt, šeit pastāv uzskatāma un neapstrīdama līdzība ar JC. Visas
valstis atsakās no kādas savas dabiskās tiesības, tajā pat laikā pasludinot to, kas šo
tiesību tomēr izmanto, ārpus likuma jeb starptautiskās sabiedrības noslēgtā sociālā
līguma. Un tas ir visu valstu miera interesēs, lai neviens šīs dabiskās tiesības, no
kuriem valstu sabiedrība kā kopums ir atteikusies, neizmantotu, jo savādāk tās k ūtu
par upuriem.
Kā viens no piemēriem minama Polinēzijas moriori iezemiešu cilts, kas dzīvoja
Chatamu salās 19. gadsimtā un bija nodibinājusi miermīlīgu pacifistu kultūru
salīdzinājumā ar citām apkārtējo salu un teritoriju ciltīm. Sava pacifisma dē moriori
nespēja organizēt efektīvu aizsardzību, kad vi u salās 19. gadsimta 30. gados gados
iebruka kareivīgie māori no cietzemes. Apmēram 300 moriori vīrieši, sievietes un
bērni tika noslepkavoti un pāri palikušie apmēram 1300 izdzīvojušie tika paverdzināti.
Ja 19. gadsimta Polinēzijas salu modeli pēc analo ijas pielāgojam mūsdienu
starptautiskajai sabiedrībai, tad redzams, ka, lai valsts (salas) iedzīvotāji varētu
pastāvēt pacifistiskā kultūrā, ir jānodrošina, ka apkārtējās valstis (salas) arī ir
pacifistiskas. Ja visas salas tam piekrīt, tad visi dzīvo lielākā laimē un mierā. Nav
jātērē tik lieli līdzek i militārajiem izdevumiem, nav jāuztur liela armija, u.tml. Tāpēc
42
tas ir visu valstu (salu) interesēs nodrošināt, lai kāda viena valsts (sala) nek ūst par
asinskārīgu cilvēkēdāju kopienu, kas, izmantojot savas dabiskās tiesības uz visu,
apkautu un apēstu visas citas tuvumā esošās cilvēku populācijas. Pēc analo ijas –
visas Polinēzijas sali as būtu atteikušās no savas dabiskās tiesības paverdzināt citu
sali u un savējos iedzīvotājus, tāpēc, lai nek ūtu par upuriem, tas būtu kritiski svarīgi
vi u drošībai nepie aut militāras vergturu agresorsalas izveidošanos. Taču, tā kā
1830. gadā moriori bija unikāli ar savu pacifismu un citas tuvējās ciltis vi iem
nepalīdzēja pret māoriem, kā arī nebija atteikušās no militārisma, vi i k uva par
upuriem un tika apkauti un paverdzināti.
Secinājums: JC normas nav dabisko tiesību normas, bet tās ir starptautisko
tiesību jeb saska ā ar Hobsu, t.s., sociālā līguma normas, kas norāda uz tām
dabiskajām tiesībām, no kurām valstu sabiedrība kā kopums ir atteikusies, lai
nodrošinātu visas sabiedrības pastāvēšanu mierā. Katra JC norma pēc analo ijas
ir šāds atseviš s sociālais līgums par atteikšanos no kādas konkrētas dabiskās
tiesības. Tātad nevar būt JC pārkāpums, ja šis pārkāpums nav dabiskā tiesība, no
kuras ir atteikusies valstu sabiedrība kā kopums, lai nodrošinātu mieru. Tas nozīmē,
ka pārkāpums, kas neapdraud starptautisko mieru, nevar būt JC pārkāpums.
Līdz ar šāda sociālā līguma noslēgšanu valstīm rodas dabiskās tiesības
aizsargāties pret šī līguma pārkāpšanu no jebkura cita subjekta puses, jo savādāk
tās k ūtu par upuriem, bet tiesība uz pašaizsardzību ir fundamentāla dabiskā tiesība1.
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: December 26th, 2008, 01:56 pm
Re: Izraksts no mana maģistra darba :D |
|
:D
Avatar!!! Tu mirsi ļoti sāpīgā nāvē!
|
Posted by: Coyote (
koijots) Posted at: December 26th, 2008, 01:57 pm
Re: Izraksts no mana maģistra darba :D |
Spam is my speciality. :)
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: December 26th, 2008, 01:59 pm
Re: Izraksts no mana maģistra darba :D |
|
Spams man ir vienaldzīgs, bet tev nebūs pieminēt TĀS tiesības otrajos ziemassvētkos! Tas ir ļauni!
|
Posted by: Coyote (
koijots) Posted at: December 26th, 2008, 02:00 pm
Re: Izraksts no mana maģistra darba :D |
Ak pareizi...
Ni! Ni! Ni! Ni!
I'm the knight who says "starptautiskās tiesības". Ghahahahaha!
c) Dabisko tiesību saikne ar jus cogens
Lai cilvēks, vai jebkurš cits subjekts, arī starptautisko tiesību subjekts, spētu
sevi pilnvērtīgi realizēt un pastāvēt, ir jāpastāv atbilstošai videi, un šī vide ir miers.
Miers at auj subjektam rīkoties atbilstoši tā vēlmēm un vajadzībām. Miers ir vide, kurā
subjekts var būt laimīgs, bet tiekšanās pēc laimes ir visu dzīvības formu un citu
subjektu pastāvēšanas kodols.
1 Hobbes T. Leviathan. [B.v.]: [b.i.], 1651., X!V noda a
39
Vienšūnu organisms okeānā tiecas pēc gaismas, jo gaisma sniedz ener iju un
at auj šim organismam pastāvēt un vairoties. Cilvēks arī tiecas apmierināt savas
pamatvajadzības. Tāpat arī valstis cenšas nodrošināt savu iedzīvotāju laimi un
labklājību, vai vismaz to personu laimi un labklājību, kurām ir vara lemt pār valsti.
Tieši šī tiekšanās pēc savas laimes vieno visus subjektus visos laikos un
vietās. Un nekas no tā nav iespējams, ja nepastāv miers. Un miers nav tikai
koncepts, bet gan konkrēti aprakstāma situācija jeb vide.
Miers cilvēkam pastāv tad, kad tam ir tiesības uz:
1) dzīvību;
2) fizisko veselību;
3) psihisko veselību un integritāti.
Jebkurā nacionālo tiesību sistēmā un cilvēku tiesiskajā apzi ā jebkurš so trīs
nepieciešamo brīvību būtisks aizskārums tiek uzskatīts par noziegumu. Slepkavība,
miesas bojājumi, spīdzināšana, publisks pazemojums, verdzība, zinātniskie
eksperimenti bez piekrišanas, koncentrācijas nometnes, genocīds, utt.
Tāpat arī starptautisko tiesību sistēmā jebkurš ekvivalenti attiecināms šo trīs
nepieciešamo brīvību prettiesisks aizskārums tiek uzskatīts par JC pārkāpumu, vai
arī tam ir potenciāls tikt uzskatītam par JC pārkāpumu, protams, piemērojot tos
starptautiskā tiesību subjekta atš irīgajai dabai.
Cilvēka dzīvība, fiziskā veselība un psihiskā veselība tiek noteikta atbilstoši
cilvēka kā biolo iskas būtnes dabai. Tā, piemēram, veselības aizskārums ir jebkura
darbība, kuras sekas ir cilvēka erme a integritātes apdraudējums, vai nu fizisku
bojājumu rezultātā, vai arī inficējot cilvēku ar vīrusu, vai saindējot kādu no tā
iekšējiem orgāniem.
Starptautisko tiesību sistēmā JC pārkāpums ir, ja tiek apdraudēts
starptautiskais miers un drošība, vai arī vēl papildus tam cilvēka pamattiesības [ang u
val. - basic human rights].
emot vērā starptautiski pilnīgi noteikti atzītās JC normas – prettiesisks spēka
pielietošanas aizliegums, pašnoteikšanās tiesības, pamata cilvēktiesību
respektēšana (genocīda, verdzības, spīdzināšanas aizliegums), ārpus nacionālo
jurisdikciju teritoriju regulējošie pamatnoteikumi, u.c. – ir redzams, ka tās konceptuāli
uz starptautisko tiesību subjektu attiecas tāpat kā dzīvība, fiziskā veselība un
psihiskā veselība attiecas uz cilvēku. Un, tāpat kā cilvēkam, šo JC normu ievērošana
nodrošina mieru starptautisko tiesību subjektam un šo subjektu kopībai jeb
starptautiskajai sabiedrībai.
40
Pārklasificējot uz starptautisko tiesību subjektu šīs trīs cilvēka pamata
nepieciešamības, lai dzīvotu mierā, šīs pamatnepieciešamības starptautisko tiesību
subjektam ir:
1) tiesības uz pastāvēšanu (pašnoteikšanās tiesības, kulturālais genocīds, u.tml.);
2) tiesības uz netraucētu funkcionēšanu (prettiesiska spēka pielietošanas draudi,
nopietna vides piesār ošana, u.tml.);
3) vispārējās teritoriālās tiesības (atklātā jūra, kosmoss, zinātniskās izpētes
stacijas, savas teritorijas izmantošana, u.c.).