ausis glauda: Blood Axis - Follow Me Up To Carlow
Vilcienā sanāca apsēsties tieši pretī mūķenei.
Nav jau tā, ka es pie viņām nebūtu poieradusi, regulāri braucot Kalnciema autobusā (tur varēja sastapt arī pareizticīgo mācītājus tiārās un ādas jakās), bet ja ausīs skan slavenās popsas meistares Meredith Brooks balss, kas neatlaidīgi sludina: "I'm a bitch, I'm a lover, I'm a child, I'm a mother, I'm a sinner, I'm a saint, I do not feel ashamed!", gribot negribot sejas vaibstos iezogas nelāgs smīns.
Bet kā vecāmāte mēdz teikt "dievs jau nav mazais bērns".
Sods pār manām netiklajām miesām nāca nieka 15 minūtes vēlāk, kad plejieris savā nodabā noformatējās, padarot savu atmiņu šķīstu un nevienu skaņdarbu nesaturošu.
Lai gan, atklāti sakot, gribētos man ar kādu no viņām parunāt. Tā nopietni, bez smīkņāšanas par pārāk lielo taisnprātību. Piemēram, ko viņas dara, kad šausmīgi gribas, teiksim, melnu šokolādi vai kādas citas pavisam elementāras lietas? Un ja miesiskās iegribas var apslāpēt ar pašdisciplīnu un argumentu "dievs mani mīl", tad ko darīt, ja gluži vienkārši gribas kādu samīļot / tapt samīļotai, pēc totāli riebīgas dienas.
Njā...
...Labi, aizvēršos.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
em, kā teica kristus, ne tas, kas mutē ienāk, maitā dvēseli, bet gan tas, kas no tās iznāk [nešķīsti vārdi, zaimi, utt.]. citāts neprecīzs, sorry, bet doma skaidra. kristietība patiesībā ir viena no retajām [neriskēšu teikt "vienīgā", jo neesmu droša] reliģijām, kurai nav ne nešķīsto ēdienu, nedz arī dzērienu saraksta.
un to, ka patīkama sajūta ir "piedauzīga", to teici tu :)
var uzskatīt par iedomību, bet tomēr ar ko gan ķermeņa losjoni, teiksim, atšķiras no zobu pastas? rūpes par sevi ir un paliek rūpes par sevi, tiesa, iztiksim bez pārspīlējmumiem - mūķeni ar vampīriski-gõtisko makijāžu tu diez vai redzēsi :):)