Ak, šādi es iztēlojos to ēterisko mirkli, kad mēnesnīcas pielietiem vīteņaugiem noaugušā meža biežņā sastapšu VIŅU, savu Princi bez zirga, bet ar neredzamiem spārniem un asiem ilkņiem, un vēl asākas izjūtas sniedzošākiem kniebieniem dibenā. Kur TU ezi, ak dievs Pān nāc, mana miesa alkst TAVU pieskārienu, manas asinis kūsā un vēnās es gaidīšu, briest pilns raganu mēnesis, uzvilkšu TEVIS dēļ apenes no Anglijas ar pentagrammu un zvēra logosu uz dibena...<<<666