scriba librarius

MAS
28.1.14 21:04
tā jau man likās, tā ir tikai ziema. pāries.

Disorder Your Score
Major Depression: Very Slight
Dysthymia: Slight
Bipolar Disorder: Slight
Cyclothymia: Slight
Seasonal Affective Disorder: High
Postpartum Depression: N/A
Take the Depression Test
0 raksta ir doma

Disorder	Your Score
Major Depression:	Very Slight
Dysthymia:	Slight
Bipolar Disorder:	Slight
Cyclothymia:	Slight
Seasonal Affective Disorder:	High
Postpartum Depression:	N/A
Take the Depression Test

24.1.14 01:08
a man ir zaļi mati. vot. spilgti, sulīgi, piesātināti zaļi. ne visi, bet liela daļa gan. zaļi. trallallā. aiziešu vēlreiz līdz lielajam spogulim paskatīties. pavasaris pielavās viltīgi.
8 raksta ir doma

5.1.14 14:00
pārslēgšanās grūtības. vajadzētu pievērsties tekstiem, vajadzētu. uz vēstulēm atbildēt vajadzētu. un vēl visu kaut ko vajadzētu. a noskaņojums tāds miegains. atpakaļ lielajā pelēkajā. un vēl mani apšķaudīja krievi, kas brauca mājās no Turkzemes dienvidiem, kur nedēļu no vietas esot lijis un lijis. (par nesaprātīgo sēdēšanu divreiz pa divām stundām uz klāja Bosfora un Melnās jūras vējos es neko neteikšu.) un tagad organisms apcerīgi ņurd kaut ko par mazu paslimošanu varbūt. kakls tāds aizdomīgs un tā. vajadzētu pievērsties tekstiem, jā. bet varbūt nestrādībai par iemeslu ir vēl neredzētā Šerloka sērija, kas dīdās pa datoru un neliek mieru? vai varbūt tās ir ilgas pēc Stambulas baklavām un zaļajiem papagaiļiem, ko?
2 raksta ir doma

28.12.13 20:53
pagaidām tikai viena atskaite - skrejamā.
kopš 22. jūnijā pieslēdzos endomondo, esmu skrieļājusi 69 reizes un noskrieļājusi 474,14 km. skrejamreižu skaitu neapšaubu, bet kilometriem domās gan pieskaitu vēl bišķi klāt, jo kosmiskais sivēns vismaz kartē zīmē, kā es daiļi dragāju ij pa meža brikšņiem, izņemot līkumus pa taisno, ij pāri lielveikalu jumtiem pa diagonāli, ij pāri upei bez tilta. bet lai jau būtu. (sivēns paliek sivēns.)
un šīm 69 skrejreizēm ir jāpieskaita vēl 61 skrejreize pirmssivēna periodā līdz tam 22. jūnijam. gada sākumā mani skrejgabali gan bija īsāki. bet tik un tā kopā sanāk daudz. hmm. sarēķināju, pierakstīju un tagad te sēžu lepni piepūtusies.
Tags: skriet
8 raksta ir doma

22.12.13 16:23
grūti droši vien šais dienās ir galvenajam mākoņu un laiku pavēlniekam: slēpotāji diedelē sniegu, bet skrējēji un riteņotāji skaita pateicības lūgsnas.
ir tik labi skrejapstākļi, ak. un pat lemurbeerniish paskrieļāja.
0 raksta ir doma

20.12.13 21:57
ziņoju: es tās kartiņas uzrakstīju, ja. un šodien vēl pa gaismu pat iemetu pasta kastē. protams, pastāv iespēja, ka esmu kaut ko sajaukusi - valodu, ielu, valsti, kodu, bet varbūt tomēr ne. uff. tagad var mierīgi gaidīt šo cilvēku kartiņas pretī :)
un vakar es dažas stundas ārstnieciskos nolūkos pacepu piparkūkas. ļoti labi iedarbojas šis process.
citādi bija kaut kā grūti, jo to Parīzes gaismu izslēdza par strauju. vispār es spēju funkcionēt arī lielajā pelēkajā. bet šoreiz kaut kā brutāli. spriņģo tu cilēks, t.i., lemurs pa Parīžu, priecājies par koši zilajām debesīm, grauz ceptus kastaņus, tukšo karafītes, klausies eņģeļus (lasi, Žaruski un Štucmani) dziedam, skaties, kā skrējēji šortiņos bizenē pa parkiem, un tad blaukš pelēkajā. un tad vēl iedomājies kārtot vecu krāmu kastes, kas pilnas ar visādiem pagātnes brīnumiem, nu vē un brr. labi, ka tradicionālajā Kastīlijas marķīza sabiedrībā var cept piparkūkas, kamēr atlaižas. un tagad mums ir divas jaunas lampiņvirtenes, un sudrabegle, kas smaržo pēc citrusiem, un Žaruskis atkal dzied tepat iz datora. bučas visai pasaulei, lasi, cibai.
2 raksta ir doma

19.12.13 16:39
interesanti, kad psiktanti/psikonkuli sākšu apmeklēt es? varētu ārstēšanos uzsākt taisni pirms ziemsvētkiem, aiziet un teikt: dakter, dakter, es nespēju uzrakstīt kartiņas. dakter, man katru gadu liekas, ka mans pienākums ir uzrakstīt vismaz dažas, vismaz tiem cilvēkiem, kuri man savējās noteikti atsūtīs tāpat kā katru gadu.
dakter, ar kartiņu un aplokšņu nopirkšanu es pat tīri labi tieku galā. bet, kad paskatos uz kartiņām un iedomājos, ka tagad man katrā vismaz daži vārdi jāieraksta, man sākas visādi psihosomatiski traucējumi. dakter, man tie cilvēki ir mīļi, es gribētu viņiem kartiņas aizsūtīt, jā, turklāt tik smukas izvēlējos. aizpagājušogad (vai aizaizpagājušo?) man pat izdevās. ar visiem minētajiem psihosomatiskajiem, bet tomēr. dakter, man liekas, ka šogad es atkal rakstīšanu atlikšu vēl un vēl, līdz tā zaudēs jēgu, un jau rīt vai parīt es tās smukās bildītes ar visām aploksnēm iegrūdīšu mapē, kur stāv arī pagājušajā gadā nenosūtītās (ar visām pērnajām markām, ha).
3 raksta ir doma

8.12.13 01:21
a es, a es nevis devos uz prozas lasījumiem, bet 7 (septiņas) stundas cepu piparkūkas. pareizāk, cepām kopā ar bērniņu, bet bērnīš atbira pēc stundām 5 (piecām).

( manuprāt, briesmīgi skaisti mošķi, nu vismaz dabā ir skaisti un garšīgi. )
6 raksta ir doma

6.12.13 16:30
"Sokrāta kostīms, balts, mantija ar šalli un vīstoklis"

[vispār es meklēju, kā sauc to mežģīņu sūdiņu, ko kalpones/apteksnes/viesmīles/bufetnieces mēdz iespraust matos, bet kas līdz aubes vārdam īsti nepavelk. ja zināt, pasakiet.]
10 raksta ir doma

čigānbaroks
6.12.13 15:17
atvainojiet, man ir spamojamā oma, un vispār es te sen nekādus linkus uz mūzikām neesmu likusi, ja.
līksms čigānbaroks

un ja kas, spotifajā ir burvīgs Ensemble Caprice albums "Telemann. Les gitans baroques", kur šie čigānismi likti pamīšus ar Tēlemani. rekomendēju.
2 raksta ir doma

skriet ziemā
2.12.13 19:20
eu, cibas skrējēji, pastāstiet man visādus viltīgus āķus, trikus un paņēmienus, kā ilgi un laimīgi skriet ziemā.
ko jūs velkat? cikās kārtās? kā nodrošinaties pret dažādu svarīgu ķermeņa daļu nosaldēšanu un apsaldēšanu?
jo raugi, sniega nav, tātad jāskrien. bet tie mīnusi, tie mīnusi. man, protams, skrienot bija karsti arī paplānās skrejlupatās, bet tik un tā likās, ka biksas piesalst pie ciskām un tā.
un kā jūs sargājat ausis, ko? un vispār.

UPD: papildjautājums - a jums kājas pa sniegiem un lediem neslīd? radzes? specapavi?
15 raksta ir doma

MASiņš
1.12.13 21:21
Kāds netipisks sākums: gada pirmās četras nomoda stundas lielākoties pavadītas virtuvē. aiaiaiaiaiaiaiai, lāstefemms izrāva man vadiņu. tirpuļi man gāja, kad pēc dīdīšanās pie ekrāna, kopā ar pūli blenžot uz balkonu un klausoties, kā La Repubblica ļaudis turpina minēt un minēt, tas habemus papam atskanēja. katrā ziņā ir skaidrs, ka decembrī/janvāra sākumā pārmaiņas pēc rīkojos gudri, noorganizējot sev divnedēļu pavasari, lai gan kurš tad varēja iztēloties, tās šausmas, kas tagad valda te, ārpusē. ir dzirdēts par to ūdensglāzi pie nāves gultas, bet ziniet, arī ledaina baltvīna glāze pie vannas ir vērā ņemams bērnradīšanas arguments. par Turciju visi mūsu internetizdevumi draudzīgi klusē. jau otro vakaru pēc kārtas klimats mani padara par savādu skrejvaboles un ūdensvaboles krustojumu. nonākot kādā kondicionētā telpā, ik pa laikam iespaidus domās kondensēju glītos cibas formāta teikumos ar nelielu aroniju sulas piešprici, bet kamēr atkal pa to trīsdesmit un plus temperatūru cauri visam ņiguņegu un citiem iespaidiem aizkuļos līdz tam kondicionētajam gaisam, kur stāv arī dators, viss izvējojas, izsvīst, aiztek dušā, nezinu. vispār man arī ir mazmazītiņa pēcceļojuma, ēēēē, ne ta skumja, ne ta laiknobīde, ne ta nezinkas. izrāva gudrībszobu, nopirku ibumetīnu un akuņinu. beigusi darboties ap manu pauri, friziere apmierināti pasmaidīja un teica: "tagad tu izskaties pēc Karlsona, kam brālītis apgriezis matus." visspēcīgākā laikam tomēr ir ožas atmiņa.
3 raksta ir doma

1.12.13 16:03
visspēcīgākā laikam tomēr ir ožas atmiņa. man te tulkojamā stāstā ir pieminēta pistole ar pistongām, tas ir, es tikko sapratu, ka tā ir pistole ar pistongām! un uzreiz degunā tā smaka. zin, man laikam smaka patika visvairāk. mēs tās lentes pirkām un tad sitām ar akmeņiem. man pat bija sevišķi mīļš pelēks gluds akmens, uz kura pistongas klapēt. ar pistoli nebija tas, un kariņos foršāk bija šaut ar balsi, nevis klakšķinot ieroci.
kurš vēl atceras pistongas? kurš vēl ir tik vecs, hehe, ka zina, kas ir pistongas.
20 raksta ir doma

21.11.13 03:19
Kā naktis pavadīt kā putnu Bulbulim, bet dienas kā baltajam zalktim? Jautājiet lemuram!
(nesaprotu, kā man atkal izdevies samest diennakti tik greizi.)
0 raksta ir doma

Malaparte
18.11.13 14:52
Malaparte par skaistumu un samēru:
"Tomēr ir arī daudz tādu brīnumainu lietu, ko vieni paši nespētu paveikt ne cilvēki, ne svētie, ja tie viens otram nepalīdzētu: un tāds brīnums ir Toskānas ainavas maigums, vienkāršība, es pat teiktu jaunavīgums, – lielākā mērā cilvēku un svēto, nekā dabas darbs. ( ļoti gari )
10 raksta ir doma

Vecākus pukstus Jaunākus pukstus