Man ir nopietni iebildumi pret autentifikāciju, izmantojot manu bankas kontu. Un vispār, pret to, ka tur kādam būtu jāzin, ka tieši es lasu vai klausos.

Mjā. Katrā ziņā, kad tu vienreiz (piem., caur banku) esi pierādījis, ka tu esi tas, kas esi, nākamās reizes bibliotēkā iekšā ejot, autentificēties ar šāda veida datiem vairs nevajag.
Reālie vārdi un reālie uzvārdi (patiešām reālie, nevis kā draugos), ir vajadzīgi arī tāpēc, lai tālāk veidotu visas diskusijas, fanklubus utt. un pasargātu tos no delfveidīgās šļuras. Cilvēks visbiežāk gānās, ja var palikt neredzams.
Par to, kāpēc kādam jāzina, ko tu lasi: arī parastajā bibliotēkā var noskaidrot, ko tu tur esi lasījis jau kopš piereģistrēšanās brīža. Tikai parastajā biblenē šī informācija nav ērti pieejama tev pašam. Šeit arī pats redz savu lasīšanas vēsturi, sakrauj savu plauktiņu utt.

Es neesmu algots šī iestādījuma reklamētājs vai advokāts. Man vienkārši stipri bieži nākas tulkot grāmatas, kuras čum un mudž no citātiem. Un esmu priecīga un pateicīga, ja kāds atvieglo man darbu, sagādājot iespēju simtkārt ērtāk meklēt vajadzīgo (arī no Avotiem, no Kentauriem, no Grāmatām, kurām līdz šim pat normālu bibliogrāfisko sarakstu nav bijis, un katrreiz vajag šķirstīt visu numuru satura rādītājus, vadoties pēc neskaidras nojautas: kaut kur kaut kad taču tas bija latviski drukāts). Un kāds man dod iespēju smuki izkopēt citātus ar visām vajadzīgajām norādēm. Utt.
Skaidrs, ka tas vēl ir sākums. Skaidrs, ka meklētāji vēl ir tālu no pilnības. Bet mana jūsmība ir liela.

Projekts ir lielisks, tur tev varu tikai piekrist. Taču neredzu nevienu iemeslu, kāpēc kaut viena no tevis minēto punktu realizācijai būtu nepieciešami mani personas dati - visus spamerus un rupekļus var izbanot, vērsties pie tiesībsargājošām institūcijām, lai meklē rokā pēc IP adreses. Turklāt tāda rastura "diskusijas" parasti provocē paši interneta resursu turētāji, publicējot apšaubāma rakstura "ziņas", uz kurām kā uz mēsliem tad arī salido mušas. Nez vai par raiņa dzejoli izvērsīsies nikna vārdu kauja ar personīgiem apvainojumiem. Savukārt lasīšanas vēsturi var apkopot arī "fedram". Ja ir paredzēts, ka resursam iegūstot popularitāti, turpmāk pakalpojumus sniegt tikai par maksu, tad apmaksu var realizēt kā to dara visi citi - ar īsziņas vai elektronisko maksājumu, kur klienta datus "redz" tikai starpnieks-transakcijas apstrādātājs.
"Viņu" motīvi ir neskaidri, līdz ar to aizdomīgi, vedina domāt par slimīgām nosliecēm (jā, jā, arī man ir tādas - paranoja), vai arī ne visai godīgiem nākotnes plāniem.

visu lietotāju banku konti un to saturs pāries bibliotēkas turētāju īpašumā?
nebaidi mani.
es nevaru strīdēties, jo man nava nekādu zināšanu par šitamajām interneta būšanām. kad man prasīja ieautorizēties, nolēmu būt labticīga.
turpināšu būt labticīga, un tad jau redzēs.

Beidz, nekas tāds nevar notikt. Skaidrs, ka banka no savas puses ir devusi akceptu un pieejas iespēju savai datu bāzei, nodrošinoties pret krāpniecību.

Kontus neviens neuzzin, banka tikai apstiprina lietotāja datus (personas kods/vārds un uzvārds), nevajag slīgt paranojā.

Nu, protams, taču!
Un jaunā bibliotēka man patīk! Lai slava bibliotēkai!
(Kura tagad ir ņēmusi vērā šadus pusironiskus un pustēlotus izbrēcienus un pielikusi arī sadaļu "biežāk uzdotie jautājumi")

:)

var taču arī ar to mobilo id

fedrs, es dom­āju tev nav ko uztraukties par saviem bankas kontiem.

cik esmu skatījies, man daudz šķitamāks šķiet variants, ka vienkāršī šī bibliotēka tiks attīstīta līdz tai pakāpei, kamēr varēs apelēt pie valsts, lai tā tālāk to "palīdz" uzturēt. tad arī beidzot savu naudu ar uzviju atpakaļ saņems tie, kas tur ieguldījuši un tālāk jau būs izveidots jauns valsts slaukšanas avots. labums tas, ka te vismaz būs pievienotā vērtība -- grāmatas.