- 8.10.09 11:09
-
Mjā. Katrā ziņā, kad tu vienreiz (piem., caur banku) esi pierādījis, ka tu esi tas, kas esi, nākamās reizes bibliotēkā iekšā ejot, autentificēties ar šāda veida datiem vairs nevajag.
Reālie vārdi un reālie uzvārdi (patiešām reālie, nevis kā draugos), ir vajadzīgi arī tāpēc, lai tālāk veidotu visas diskusijas, fanklubus utt. un pasargātu tos no delfveidīgās šļuras. Cilvēks visbiežāk gānās, ja var palikt neredzams.
Par to, kāpēc kādam jāzina, ko tu lasi: arī parastajā bibliotēkā var noskaidrot, ko tu tur esi lasījis jau kopš piereģistrēšanās brīža. Tikai parastajā biblenē šī informācija nav ērti pieejama tev pašam. Šeit arī pats redz savu lasīšanas vēsturi, sakrauj savu plauktiņu utt.
Es neesmu algots šī iestādījuma reklamētājs vai advokāts. Man vienkārši stipri bieži nākas tulkot grāmatas, kuras čum un mudž no citātiem. Un esmu priecīga un pateicīga, ja kāds atvieglo man darbu, sagādājot iespēju simtkārt ērtāk meklēt vajadzīgo (arī no Avotiem, no Kentauriem, no Grāmatām, kurām līdz šim pat normālu bibliogrāfisko sarakstu nav bijis, un katrreiz vajag šķirstīt visu numuru satura rādītājus, vadoties pēc neskaidras nojautas: kaut kur kaut kad taču tas bija latviski drukāts). Un kāds man dod iespēju smuki izkopēt citātus ar visām vajadzīgajām norādēm. Utt.
Skaidrs, ka tas vēl ir sākums. Skaidrs, ka meklētāji vēl ir tālu no pilnības. Bet mana jūsmība ir liela.