Vienvakar krāmēju grāmatas (jo grāmatplauktā krāmēju dakšas un pipardozes, tāda te mirkļa struktūra) un viens diezgan lekns plaukts sanāca Lemūra vārdā nosaucamais plaukts. Pielikt plāksnīti?

XY pie lētratūras, vai paties?

nē, ko tu! XY ir šedevrs. es nopietni!
bet tas jau bija sen. tas bija pavasaris. tagad tikko pabeidzu vienu 20. gs. vēstures luburomānu.

uuu, tad labi. sabijos, vēl neesmu pagādājusi.

no čīliešu valodas?

no čīļu dialekta?

aha. bet viņš, nu, ēē, autors gandrīz visu mūžu nodzīvoja pie Barselonas. tāpēc čīliešu literatūra tā ir tikai ģentētiski :)

klau, Tu kā tulkotāja neatceries, vai "Neglītuma vēsturē" bija kaut vārdiņš par spalvām? Tām, kas aug cilvēkiem uz ķermeņa. (es neatradu, bet varbūt es slikti lasu.) Vai es drīkstu publiski teikt, ka ķermeņa apmatojums kā neglītuma pazīme šajā grāmatā piesauktajos piemēros netiek pieminēts? Vai arī tāds apgalvojums ir pārspīlēts?

Atmiņā tukšums, taču, ar meklētāju izejot cauri visam teksta, atradās stipri daudz spalvaino piemēru. Pasaki man savu e-adresi, uz kurieni tos spalvainos piemērus nosūtīt.

jocīgais cilvēks! nav tak iespējams papīra formātā sameklēt visus kāda vārda pieminējumus! dzēšu tavu ārā, lai adrese apkārt nemētājas. drīz būs, gaidi.