Re: manuprāt..
Vot es nesaprotu, kā jams var ievaonot.
Sekks var būt labs un var būt slikts.
Ja tas ievaino, tad problēma jāmeklē cilvēkā, kurš tiek ievainots, nevis otrā.
Ja sekss ir slikts, tad problēma varētu būt arī otrā.
(jā, sākumā postu uztvēru bik citādi)

Man personīgi ar seksu ir arī sava veida attiecības, kuras, piekrītu - reizēm ir nožēlojamas. Tas ir kaut kur iekšā, un ar to katru reizi aiz vien vairāk cīnos. Iet uz "labo" pusi.
Attiecīgi es neguļos gultā ar cilvēku, ar kuru (vismaz nedaudz) neplānotu mēģināt kaut ko izveidot, kurš man patīk un kurš man liekas kaut ndaudz īpašs (šis varētu piemist daudziem). Lieta, kas "traucē" ir mana pārlieku lielā aizraušanās, kuras rezultātā pēc seksa neļauj tik viegli pārraut saites ar to cilvēku. Parasti tas ilgst līdz brīdim, kamēr uzrodas nākamais.

Jā - varbūt daļēji tādēl ik pa laikam apdomāju iespēju no tā izvairīties. Taj pat laikā - kā var izvairīties no kaut kā tāda?? Nebūtu mana augstāk minētā "vājuma", nedomājot izmantotu katru izdevību.

Vispār reizēm šķiet, ka nekam citam kā 1 nakts sakaram, es šobrīd nederu. "Jāizārstē saprāts", un varbūt tad beidzot jutīšos labi.