Daudzus gadus, līdz pagāšā gada vēlam rudenim tā dzīvoju.
Godīgi sakot daļēji dzīvoju joprojām. Ik pa laikam cenšoties to akmens gabalu kaut nedaudz samīkstināt :)
Bet pēdējās pāris dienas (+ vēl šādi tādi pēdējā laika notikumi un pārdomas kopumā) kaut ko tomēr ir paveikušas. Es vēl nezinu ko tieši. Bet ir savādāk. Skaistāk.

Vienvārdsakot, domāju, gan tev ar tā būs. Atkal. Tikai ne uzreiz. :)
Es "mocījos" kādus 5 gadus vismaz. Tas ir ilgs periods, un uzreiz ir tā pagrūti no tā izlīst. Bet ir pienācis laiks nostāties uz abām kājām un ieskatīties zilajās debesīs. Mhm :)

Ak, jā - Paldies! ;)