Uzreiz prātā nāca riktīgie Latgales lauki, kur pa riktīgam šitās lietas.. Pie mūsu mājām laukos viss zeļ un plaukst, mums tur mežsargs dzīvo un viņa sieva, visu apkopj, uzrauga, bet apkārt blakus mājās..
Vienas mājas nodzertas, otras - tas pats.. Ir, ir tā nelaime. Bet, kā jau teicu, plds Dievam, ne visur un visiem šitais.

Starp citu, turpat blakus mums mājas, kur vēl pirms pāris gadiem visa prese klaigāja, ka māte no krutkas nomirusi, tēvs knapi dzīvs, visi 5 bērni pa internātiem. Vai tad turpmāk kādam ir interesējis, kā viņiem iet? Tēvs jau arī pie dieviem. Bet bērni..
Katru reizi nobraucu ar riteni gar šo māju, piestāju un klusi nopūšos, kādas dzīves tur salauztas, nabaga bērni.. Bet vieta tik skaista.
Jā, tā krutka, bez visiem veikaliem utt., dara savu, un tur NEKO nevar padarīt. Tie ir lauki. Un tomēr, tomēr.. IR izvēle tiem cilvēkiem, kā dzīvot, ir.. Nu jau visi nav tik primitīvi, parādās iespējas..

Tu pacēli sāpīgu tēmu daudziem, kas nākuši no laukiem, dzīvojuši tur :)