Nu, man vnk šķiet, ka ir kudiš labāk, ka apkārtējie - teiksim otra pusīte - dzīvei tiek piesaistīti ar apzināto motivāciju 'es varu dzīvot viens, bet izvēlos kopā ar tevim, jo tas būtu ļ.jauki un es to tiešām vēlos' utt, nevis 'bez viņiem dzīvot nevaru, ārgh, nepamet mani'. Kaut kā tā. Nu, ne tik nopietni un skarbi, bet apmēram tai domas virzienā =)