arī virs manas mājas naktī karājās šķīvītis. logos spoža gaisma, suns nemierīgs. domāju - kādi remontstrādnieki. uzsviedu halātu, aizgāju pablisināt - a toč viņi. tie paši. no "out there". prasījos lai mani paņem. turēju Elvisa ģīmetni rokā, kliedzu, ja ne lai atdod elvisu, nu tad lai aizved mani pie viņa. gaismas sprauslu šķīvīts aizvēra. apkārt tumsa. šķīvītis sāk kustēt projām. arvien stāvu halātā ar elvisa ģīmetni. sāk kniebt kaulā. bet es nekur neeju - esmu tik apstulbis ka nezinu ko darīt. tā arī nostāvēju līdz rītam sniegā savās stulbās rozā čībiņās un tad pirmie, kas tecēja uz darbu, uzšāva man, lai es pieslēgtos. tagad vienas iesnas, sēkšana un sagrautas cerības, ka es jelkad satikšu elvisu. vainīgi - tie tur ārā.