Nopirku vellapēdu. ``As is'' vellapēdu - tāpēc neprasiet par detaļām, kāpēc un ko īsti. Bet nu vispār - Trek 6500. Un baigi lēti. Ja kāds grib, varu pārdot par 400 lvl. Ir garantija. Izskatās, ka viss legāli.

Tagad tā - par velobraucieniem nestāstīšu. Nav jēgas. Sen un pagājis. Īsi var pastāstīt par leišu sacīksti - biju kopā ar Jāni Užuli un Ingu Dilbu. Izstājāmies. Žēl, laikam nebija iekšā.

Biju rogainingā - kopā ar Andri Lūkinu. Pēdējās divas stundas man bija murgs. Bet pabeidzām - 313 punkti. 7.(?) vieta klasē. Kāda 20. kopvērtējumā - skat. šo.

Ienākusies 50 l soma. ou-jē!

Veikals Gandrs, cena 64.00 lvl - 10 %. Lafumas Hunza 50. Skat. šeit. Vienīgi žēl, ka sarkana.

Kāpēc vajadzēja braukt? antuanete bija izdomājusi piedalīties Campo rīkotajā no Varjagiem uz Grieķiem. Man, savukārt tika uzticēta pus-saporta tīma funkcijas.

Kā braucu? Braucu pa Bauskas ceļu no Rīgas ārā un tad uz Jaunjelgavu pa kreiso krastu. Pie Aizkraukles bija nometne, pēcāk šāvu pa labo krastu līdz Rīgas HESam un tad pa kreiso krastu atkal un Bauskas ceļu.

Kā gāja? Lēnām un smagi. Pretvējš dzen izmisumā - interesantas sajūtas, kad ātrums ir 25 km/h un tu spied-spied, bet ātrāk nesanāk. Nejauks psiholoģisks treniņš.

Kas paliks atmiņā? Diezgan daudz - man līdzi bija foto aparāts. Tagad bildes:

Kaut kur pavisam sākumā.

Biju iebraucis Nāves salā - izrādās tur ir nejēdzīgi daudz zalkšu (starp citu, mans sapņu mājdzīvnieks - viens no trijiem - pārējie ir krauklis un krupis), no kuriem viens bija sabraukts. Astes gals nost, bet bikiņ vēl kustējās. Bilde tuvplānā.

Patīkamas zīmes pie HESiem, šī pie Ķeguma.

Visi laivinieki ir stāstnieki. Parasti stāsti sākas ar vārdiem ``Kā mēs toreiz dzērām'', citkārt tēma ir - ``Mēs to nevarējām zināt'' vai ``Tie gan bija pilnīgi iesācēji''. Šis konkrētais ir Kaspičs, stāsts ir netradicionāls - ``Es nosapņoju''. Ietver sevī HESu pārraušanu (standartsituācija) un večus ar raftu, kas laižas lejā pa straumi šādā situācijā.

Aizkraukles baznīca, kas nav Aizkrauklē. Varbūt muldu.

Viss brūk, viss mainās. Šis te - kolhozs Lāčplēsis.

Tītars no Lielavārdes (sitiet, ja muldu) falšās pils, kam blakus putnu dārzs.

Lucavsalas United laukums. Lucavsala pārsteidza ar sejām, kas tur klīda. Par cilvēkiem grūti nosaukt.

Kas attiecas uz pašu laivošanas daļu, tad par to var lasīt šeit.

Subj. uzrakstīt par maratonu.

Apsolos uzrakstīt par saviem braucieniem ar vellapēdu.

Pirmāmkārtām: futbols beidzies - zaudējām pēdējo spēli pendelēs. Pēc papildlaika bija 3:3. Žēl, bet varbūt arī labi, jo kārtīgi sačakarēju kreiso potīti/pēdu/visu - uzpampis un tā.

Otrkārt - esmu iepircis termometru - tikai tā, lai paspēlētos (gribas zināt, kāda ir laba temperatūra). Šīrīta temperatūra - 35.6, ap 14:45 temperatūra 35.7. Tas tā - normāli? Jocīgi, katrā gadījumā. Varbūt problēma ar termometru.

Tagad, kad visiem (antuanete, smejmoon) ir vellapēdas, jādomā par Kritisko masu. Inspirācija no Bao.

Ja paskatās, tad pēdējā piektdiena ir 26. maijs šonedēļ. Interesanti, kāda varētu būt ieinteresētība?

Ģeorallijs ir mierīgs laivu brauciens ar sevišķi mazu distanci.

Tiesa, daži cilvēki mākslīgi cenšas sevi apgrūtināt un radīt ekstrēmu. Piemēram, es, kā kārtīgs un nedzerošs fizmats, piedalījos kopā ar Susi dragreisā, t.i. - ar laivu pa un pret straumi, neizkāpjot no tās. Laiva piepūšamā, straume liela. Vinnējām. Citi, savukārt, uzplēš sev laivu. Netīšām. Vēl citi palielina ekstrēmu ar šņabja pudeli rokā. Papildus tam var izvēlēties opcionālo ``krītam otrādi''. Tad, neiesaiņojot guļammaisus kādā ūdensnecaurlaidīgā materiālā, var iegūt slapju guļamvietu.

Biju tur tikai vienu dienu. Nākamo gadu braukšu atkal.

Šī būs tāda kā analīze par Tiņa Sēlijas pavasari.

0: Startēju komandā Svilpavnieki, pieteicos kā 4ais caur forumiem (liekais :)). Komanda praktiski bez pieredzes.

1: Kādi bija posmi? Nedaudz uz dullo objekta meklēšana (1), leģenda (2), pārbrauciens (3), virves+laivas (4), pārgājiens (5), orientēšanās ar slēptiem punktiem (6), orientēšanās (7) - kopā ar (6), leģenda mājup (8).

2: Kā mums gāja. (1) uz dullo atradām objektu aptuveni 50 minūtēs, pareizi lēmumi, varbūt nedaudz kļūdaina ideja ar ceļa izvēli. Leģenda (2) - upītei pāri pārbridām, neredzējām, kur ir baļķi; tomēr šis posms sekmīgi gāja uz priekšu. Šaize iestājās pie pārbrauciena (3) uz SF2 - kartē nepamanījām to un braucām uz KP3, kas vēl nebija uzlikts. Pēc pusotras stundas maldīšanās sapratām, kur bija jābūt. Rezultātā - nācās gaidīt uz laivām vēl kādu stundu. Ar virvēm - nekādu problēmu. Laivas (4) nobraucām ok, bet varēja labāk. Pēc laivām sāka mesties krēslains - orientēšanās posma sākumā paprasīja vēlreiz, vai mums ir survival blanketi. Šajā brīdī gājām praktiski kopā ar vēl vienu komandu - viņi atrada punktu un arī slēpto punktu. Te iestājās nakts. Labais ceļš iekš (7) nemaz tik labs nebija. Pēc labas maldīšanās morāli bankrotējām un līdām ārā - kopā jau 3 komandas, no kurām viena gan mūs pameta. Aizskrējām uz laivu sākumpunktu un tur arī padevāmies. Bija arī laiks - viens naktī, kontrollaiks beidzies. Pasalu pie ugunskura, līdz brīdim, kad atbrauca mašīnas un aizveda mani mājās.

3: Analīze. Noskaņošanās - šie sači tautas klasei izklausījās pēc diezgan vienkāršiem - nenoskaņojos, bet vajadzēja. Vajag pirms sačiem paēst un izgulēties labi nevis svinēt vecmāmiņas dzimšanas dienu. Brokastis jāpaēd. Apģērbs - ja paredzēts bradāt pa purviem, vajag tiešām ņemt vairākus pārus zeķu līdz. Ūdensnecaurlaidīgās zeķes nepalīdz, ja ir līdz celim kāja ūdenī. Ēdiens - 14 stundām pietiek ar divām lielām dubultām maizēm, 3 mikiem/serenādēm, 2 litri sistēmu, vienu maksimas želeju. Palika pāri - sistēmā nedaudz un papildus 0.5 litri dzēriena (viss ar maksima pulverīti - tagad doma pamēģināt citu), viens miks, otro maizi ēdu jau pie ugunskura. Navigators - navigatoram vajag uzņemties iniciatīvu un izlasīt visu, ko viņam iedod. Koncentrēties sačiem. Sacenes kopā: absolūti izgāzti, pie tam pašu vainas dēļ.

4: Vēlmes. Ceļi laikam labāk jātrenē. Gribu būt navigators. Monā laikam nevar piedalīties. Interesanti būtu papētīt cilvēku apģērbu, ēdienu, sajūtas dažādos ekstrēmos sačos. Pirms sačiem jāpēta apkārtnes karte.

Bildes ar mums/mani: drebeļbiksis, lejam ūdeni, Ar horizontālajiem, patiesais es.

Šajās Lieldienās izklaidējos ar vellapēdu. Rīga - Priekuļi, ar vienu apstāšanos Vangažos, lai nomainītu kameru, ar vienu apstāšanos Ieriķos, lai iekostu, ar nedaudz izbrīna par sniegu no Vangažiem līdz Ieriķiem. Un tas viss - sestdien no rīta. Svētdien no rīta devos no Priekuļiem uz Ģikšiem (un vēl daži km līdz maniem laukiem). Tad Vakarā - Ģikši - Rīga. Kopā vairāk par 200 km. Kājas nedaudz sāpīgas, ceļi tāpat. Protams, sākum meklēt komandas biedrus tinim. Tautas klase izklausās draudzīga.

Edit: Ropa->Vanga

Vellapēds, spēks.

Pēc vx ziemas pro diezgan ilgu laiku kājas sāpēja tā, ka radīja nevēlēšanos kustēties vispār. Rezultātā - nedaudz nedaudz skrēju un bikbi spēlēju futbolu. Vellapēdu sataisīja. Iepirku eleganto-eleganto mazo pumpīti Cēsu ielas veikalā. Šodien beidzot aizbraucu uz Magnētu - V21 A, 8.5 km, 1:11, un atpakaļ. Pie Jāņa Krūmiņa iepirku likra bikses: esmu seksīgs beidzot. Tādi, lūk, pīrādziņi.

Starp citu - man pašlaik jau ir 6 kameras, beidzot saņēmos uz lāpīšanu. Tagad braucu ar vienu labu somā un vēl trīs mājās lāpītas stāv. Kaut kā nepatika lāpīšanas process - laikam esmu nepacietīgs, bet tas draņķa polietilēna gabals virs ielāpa vienkārši nobeidz. Ies mazgāties.

Nopirkām sistēmu, vajag viņu notestēt, tā ir, vai ne?

Sestdienu pavadīju kopā ar ļautīm no PIE_DABAS, kas, apbruņojušies ar daudz virvēm, slidinājās nost no Raunas tilta pār dzelzceļu.

Secinājumi: man patīk mana sistēma.

Īss satura atstāsts: блин, цик планпратиги (domāt par diskontu!)

Bildes (ķeza armijnieku drēbēs esmu es):

Tā, mani dārgie draugi - ir alpīnisma sistēma iepirkta. Skaista (un nesakiet, ka tas nav svarīgākais). Petzl Calidris C57, esot 540 g. Veikals Gandrs.

Izbraucam, protams, ar nokavēšanos - Jānis saka: "Nu, sanāks maza aizķeršanās, būšu ap pusseptiņiem." Pie manis jamais bija pirms tā laika, bet pēc tam braucām uz Rīgas centru pakaļ šoferim, tad zvanījām Marekam, tad Ingai un vienmēr kavējāmies pēc manas saprašanas - bet tas ir kaut kādā ziņā labi - nesanāk nervozēt. Un var ieēst vēl makaronus.

Nervozēt, savukārt, sanāk Nestes benzīnstacijā, kur maģiskā forda pretaizdzīšanas sistēma saka kaut ko par neko, prātā paturot mūsu šoferi Māri Berķi, kas kaut kādu iemeslu dēļ fordiņam neiepatikās. Problēmas atrisinājums - vadiņu savienošana. Īsta vīru lieta, tā teikt. Tāpat sanāk nedaudz pablandīties pa Ainažiem - bet Ainaži jau pilsēta neliela. Atrast var viegli.

Tagad par distanci - pirmajam posmam kartē punktu atlikšana ieilgst, jo viltīgi tās sekundes atzīmētas. Pēc tam kļūdamies ar izvēlēto maršrutu - neejam pa taisno uz mola galu, bet gan līdz robežai pa ceļu un pa molu. Kļūda, kļūda, teiktu Latvijas Radio - bet nu, kā var zināt, kāds ledus uz jūras... Vienu punktu paņemam bez zināšanām par eksistenci un vēl nedaudz pamaldamies pie piemiņas zīmes - kam viņa ir, kāds zina?

Pēc pirmā posma mūs iepriecina kaut kāds tips, kas iznāk no skolas ar vēlīgo ``kā-vai-tad-visi-jau-nav-projām'', kas gan precizējas uz to, ka esam minimums Nr10 un maksimums Nr15. Labi, skrienam tālāk.

Jānis saka, ka mēs nejēgā ātri [skr]ejam - nu tā it kā sanāk, bet lēnām maksājas atpakaļ - pāris ejošās komandas apejam - dažas baigi meklē slēptos punktus pa krūmiem. Pie Salacgrīvas esam kopā ar Horizontāli. Turpat pie ostas ejam ar līkumu, bet ne pa tiltu, pacenšamies kopā ar vienu no komandām pārkāpt pāri dzeloņdrāšu žogam. Uzstādītāji kaut kādi idioti - nelieciet takš dzelzsbetona blokus blakus sētai. Idioti, savukārt, esot gājuši pa taisno, maitas... Kristaps teica, neaizsalstoša. Tas nozīmē - nevar pāriet.

Pēc Salacgrīvas, nevar vēl saprast, kur īsti esam, bet sākam nākt klāt ``vietām'' - vēl pāris komandas apdzenam un gandrīz esam trešie pie pirmajām virvēm, bet nolažojam ar pašu punktu. Virves labi izdarām un izejam kā trešie, apmēram pusstundu pēc otrās vietas. Atpakaļskatā uguntiņas jauki neparādās, tad parādās, bet tad sāk atpalikt. Otrās virves ir murgainas - esam tur vieni, es izrunājos ar tiesnešiem, lamājos kā lops un tamlīdzīgi. Pie reizes sasaldēju rokas - uz virves jamās top baigi aukstas. Šajā brīdī apmulsums uznāk Marekam - pēc virvēm paprasu viņam, vai nevajag palīdzību, ko jamais atsaka. Es mēģinu pāriet upīti, kurā ielūztu, un Inga ar Jāni nobļauj Marekam, ka nevajag uz upes līst. Izejam trīs uz liedaga, ar Mareku ``tepat tuvumā, kas iet pa otru krastu'', bet viņš nenāk ārā. Nu neko, nolamājamies, ejam meklēt - šis stāv kādus 200 m mežā un nekust - esot sajaucis puses un gājis pa iestaigātu taciņu. Johaidī. Nu atkal iemesls saraut, [skr]ejam tālāk. Šeit sāk kaitināt Inga, kura vislaik iet pa priekšu, solis - tāds, ka nav īsti skrejošs, bet manām sīkajām kājelēm par lielu. Rezultātā ejam līdzās, tad es atpalieku un pieskrienu. Bet temps sanāk labs. Viņa pie reizes kaut ko runā par ``trešās vietas izlaišanu'', ko šoreiz jau nu nepieļaušot.

Trešās virves mums atzīmētas Tūjā - tas ir tur, kur viņas nav. Aprunājamies ar makšķerniekiem, kas saka, ka tiešām, tā upe ir vienīgā, kurā mēs meklējam. Kādu laiku zaudējam, tad saprotam, ka nav ko meklēt to, ko nevar atrast, galu galā parastās pēdas arī ved tik taisni. Tādi bik škrobīgi ejam tālāk, līdz satiekam Kristapu, kurš mūs iepriecina ar virvēm kādas minūtes 10 uz priekšu. Jauki! Tajā pat laikā paprasa, cik mums slēptie punkti, un taisa grimases par skaitli 6. Esot jābūt 7, bet ja nu neesot, lai tomēr nebēdājamies, gan jau makšķernieki, maitas, paņēmuši. Izrunājos par Ingu, kas priekšā un neļauj apstāties, pasaku kaut ko par metr-astoņdesmit kājām, kas nedaudz lielākas par manējām.

Pie pēdējām virvēm nedaudz čillojam, iedzeru Ingas upeņu brīnumu no termosa. Sataisamies, nolamāju tiesnešus, izrunājos. Kad esu otrā galā Mareks kaut ko saka par to, ka sen neesot ar vienu karabīni laidies lejā, savukārt es piefilmēju uzreiz aiz mums puišus, kas ``esot jau gatavi iet uz virvēm'', un turpat ierodas arī Horizontāle. Nu ko, jāsteidzas.

Spēks iet uz beigām, jau pirms virvēm sāku Maxima želejiņas ēst. Starp citu, esat kādreiz pamēģinājuši šņabi ar želatīnu sacietināt? Var un sanāk tīri labi. Šņabja smaka gan nepazūd, bet var ar augļiem un sulu ``kūku sataisīt''. Lietojamo želatīna daudzumu vajag lasīt uz paciņas, bet vispār sanāk aptuveni 20 g paciņa uz 0.3 litriem. Tā, kaut kur nobīdījos.

Īsi pēc iziešanas no virvēm parādās komanda ārā uz liedaga - maitas. Labi, jāpaskrien. Paskrienam. Viņi neatpaliek - aha, skrien, maitas. Spēks iet uz beigām, iedodu sistēmu Ingai, kas viņu nodzen pie zemes - tad to paņemu es savā somā, savukārt ķiveri atdodu Jānim. Kaut kā jocīgi mainījāmies. Ēdam otro želejiņu, kas Jānim rada jautājumu par kofeīna saturu - esot acis attaisījušās. Kaut kur šeit samaitājas manas k2. Sāp ceļi un pamazām sāk zust motivācija. Pirmo reizi skrienu pēdējais. Atpalieku - piedzenu. Atpalieku - piedzenu. Un vislaik jāskatās uz aizmuguri. Inga arī sāk kaitināt - es viņai prasu, cik jāiet - jamā mūždien atbild ar skaitli, kas mazāks nekā ir. Labāk sakiet man 10 km, ja jāiet 5, tā ir metode labāka. Pēc finiša riebīgie sekotāji izrādās daļa no Mona-X, ko īsi pirms finiša apdzinuši Horizontāles skrējēji, tiesa gan - bez viena slēptā punkta. Baisais niknums uz viņiem visiem bija - gribējās mazu-mazu ložmetēju pašās beigās uzlikt, vai vismaz žilku novilkt. Pēc finiša - pirts, miegs, sāpoši ceļi, apbalvošana, gandrīz laime un stingra vajag-vēl-kad-kājas-beigs-sāpēt sajūta.

Starp citu - mundrumu distancē uzturēja manis dungotais Bufalo kareivja oi-oi-oi. Nu, vismaz pārējos kaitināja.

Tehniskiem interesentiem: Uzskatu, ka man bija ideāls apģērbs - kājās Zālamana Pro sarkanās, kas, protams, mirka pie iespējas, un Sealskin necaurlaidīgās biezās zeķītes - kāju pirksti varbūt bija nedaudz nosaluši pašās beigās, bet nu nav ko kāpt aukstā ūdenī, skaidrs, ka kājas sals, pat ja zeķe kājā, papildus tam nedaudz arī sviedri. Kājām - parastas apakšbikses kopā ar garajām apakšbiksēm - tās biezas, ūdeni, manuprāt, neturošas vispār, armijas veikalā pirktas kopā ar augšējo daļu, bet tā nepieguļ, jo par lielu. Pāri biksēm - sarkanās brīvās orientieristu garbikses, kas neko nekur netur. Augšā - slapjā pieguļošā veļa un orientieristu brīvais kreklis, kam pāri ar kapuci apveltīta jaka, kas kaut ko it kā laiž cauri abos virzienos un tomēr it kā nē. Nekur nesalu. Soma - velobraucēju, lai mugura pārlieki nesvīst. Savukārt somā iekšā - stipri par daudz ēdamā, ko vispār nevarēju ieēst, 2 litri sistēma un vēl pa diviem puslitriem mangaļu pudelīšu - viss ar vienu pildījumu, Maxima's bunduļu dziru. Sistēma bez nodrošinājuma - kaut kad aizmirsu atpūst atpakaļ, kāds puslitrs iekšā palika ar aizsalušu galu. Nevarēju atsaldēt. Apēdu baigos sīkumus - teiktus kādas 3 šķēles ``svētku'' maizes, aptuveni vienu snikeri, nedaudz žāvētos augļus, ~1.5 Maxima's prieka želejas. Līdzi bija arī t-krekls siltumam, jo džemperis likās par smagu, bet pat to nelietoju.

p.s. Varbūt kaut kur esmu kļūdījies, varbūt kaut ko neatceros tā kā tam bija jābūt...

p.p.s. Sāku ar, laikam, Concorde's domu ``kā mēs močījām, neko neatceros''.

p.p.p.s. Atvainojos visām meitenēm, kuru klātbūtnē sarunāju rupjības.

Virsraksta nozīme taps visiem saprotama, kad saņemšos un uzrakstīšu atskaiti par sačiem. Ak, jā - esam 3. vietā. Viiihaaaa!

Taisamies sačiem, spēks!

Mantu apdeiti: sealskinz zeķes biezās, ūdensnecaurlaidīgās. Tiešām strādā: izmēģinājums tika veikts ar aptuveni minūti bļodā - novilku un sausas kājas!

Šoreiz būs daudz.

Fakts pirmais - ir izmainījies komandas sastāvs. Daci Kadakovsku nomaina Inga Dilba, LSPA studente un varen ātrām kājām.

Fakts otrais - bija treniņš. Paskrējām ap Straupi/Līgatni. Šķērsojām Gauju pie pārceltuves. Smagi gāja, bet ir skaidrs, kā būs jādarbojas - izskatās, ka ņemsim 4 sistēmas līdzi, lai būtu jaukāk. Seko bilde pēc treniņa.

Fakts trešais. Mēģināju pārdot mūsu komandas nosaukumu, t.i. - maksā nedaudzas naudiņas un mēs mainām nosaukumu. Nekas nesanāca. Varbūt kāds var nokomentēt, kāpēc? Seko vēstule, kas tika nosūtīta. Neviens pat neatsaucās ar tekstu, ka tā ir riebīga spamvēstule.

Labdien!

Ja Juus uztrauc reklaamas veestulju suutiijumi, tad, luudzu, 
taalaak nelasiet, jo shii ir taisni taada.

No shii gada 17. februaara plkst. 23.00 liidz 18. februaarim 
18.00 notiks shii gada pirmaas piedziivojumu 
sacensiibas Latvijaa - VX Ziema Pro 2006 (http://www.vx.lv). 

Muusu piedaavaajums:
	KOMANDAS NOSAUKUMS. 

t.i. - Juus izveelaties muusu 
komandas nosaukumu shajaas sacensiibaas.  

Par mums:

Pashreizeejais nosaukums - 3 begemoti un zakjiitis, gatavs nomainjai. 
Komandas sastaavs: 
Dace Kadakovska, 
Jaanis Uzhulis,
Mareks Runts,
Peeteris Ledinjsh. 
Muusu ieprieksheeju pieredzi varat apskatiit pievienotajaa komandas 
sportiskajaa CV. 

Par sacensiibaam:

Sacensiibas VX Ziema 2006 Pro (http://www.vx.lv/) ir 2001. gadaa 
notikusho sacensiibu gandriiz identisks atkaartojums, kuru riiko 
Kristaps Liepinjsh. Sacensiibas ietver aptuveni 70 km marshruta 
veikshanu pa juuras krastu ar dazhaadiem shkjeershljiem. Shai 
reizei iipashi - sacensiibas atbalsta arii Vides Filmu Studija, 
kas soliijushi veidot par taam kaarteejo raidiijumu. 

Par dariijumu: 

Juus nosaucat nosaukumu un summu, no kuras esat gatavs shkjirties 
shim meerkjim - Ar lielaakaas summas balstiito nosaukumu mees 
starteesim sacensiibaas (pashsaprotami, ka mees neparakstiisimies 
uz kaadiem aizskaroshiem saukljiem vai nosaukumiem - piemeeram, 
ZaPchol buus slikts nosaukums, bet "Roberta Putnja komanda" 
buus labs). 

Diemzheel neesam organizaacija, kas nodroshina ar nodoklju 
atvieglojumiem, bet tikai domubiedru pulks, taapeec par 
finansiaalo pusi - gaidaam Juusu priekshlikumus. 

Meerkjauditorija:

Shii reklaamas veestule ir adreseeta izveeleetai 
meerkjauditorijai caur tiimeklii atrastaam 
epasta adreseem:

TVNet (saulite@grafton.lv) un Delfi (reklama@delfi.lv)
CVOnline (peter@cv.lv) un Ariko RESERV (ariko@ariko.lv) 
Teevzemei un Briiviibai (rolands.petersons@saeima.lv) 
un Latvijas Pirmajai Partijai (lpp@lpp.lv) 
SFL (sfl@sfl.lv) un Ventspils pašvaldība (portals@ventspils.gov.lv) 
Gandrs (gandrs@gandrs.lv) un FANS (valdis@fans.lv) 
M79 (info@m79.lv) un ma-1 (sales@datori.lv) 
Latvijas Radio 1 (lr1@radio.org.lv) un Radio SWH (janis@radioswh.lv) 
Diena (Diena@Diena.lv) un SIA Mediju Nams (office@medijunams.lv) 
Delna (roberts.putnis@delna.lv) un KNAB (knab@knab.gov.lv) 
Kaspars Foigts (laacz@laacz.lv) un Juris Kaža (jurisk@db.lv) 
Berno viini (office@berno.lv) un EiroViins (eirovins@eirovins.lv)

Jautaajumus, komentaarus un piedaavaajumus suutiet uz sho 
epasta adresi: ledins suns latnet lv. 

Ar cienju,
komandas vaardaa - 
Peeteris Ledins

Fakts ceturtais - man ir jaunas pašdrošināšanas cilpas, pirktas gandrā, 2 gab. Un siltā apakšveļa, no kuras augšas daļu gribu pārdot (lvl 5?), pirku armijas veikalā, augšas daļa par lielu, sajūta, ka džemperis ne apakšveļa. Nu kaut kā tā.

Tā, komanda piereģistrēta Kristapa Liepiņa sačiem, yeah. Mārcis Āboliņš nepiedalās, piedalās Mareks Runts. Nu redzēs, kā būs.