Par plausible deniability un asumu
- Tā, tagad rakstīsim kontroldarbu.
- Vaiii, bet jūs vakar neteicāt.
- Bet es teicu aizvakar.
- Vaiii, bet vakar neteicāt un mēs negatavojāmies, jo bijām aizmirsuši.
- Ā, nu tad rīt.
Var gadīties? Var gadīties.
Un tā visu dzīvi - instrukcija ir, daru, instrukcijas nav - vīi, nezināju.
Pie tam strādā līdz noteiktam laikam. Viss, kas nav pēc instrukcijas dod tikai papildu rubuli kabatā - nu tur vairāk draugu, vai prēmiju pie algas, vai vienu papildus brīvdienu. Skolu beidz, universitāti beidz, darbu dabon. Bet tad, vot, iestājas - instrukcijas nav un nebūs, bet oi kā vajag, lai kaut bikiņ uz priekšu iet.
Pirmoreiz saskāros - ar 2 bērniem. Vienu bērnu var turēt rokās, bet ar diviem jābūt asam. Mazo noliec uz grīdas, lai nenokrīt, lielajam iemāci, ka karsta krūze ir karsta. Pats iemācies ieiet tualetē 10s laikā vai arī iemācies turēt durvis vaļā. Ar instrukciju pēkšņi nepietiek - vai arī tai pārāk daudz lapu. Un nevar teikt - vaii, bet es nezināju.
Bet tad vēl - karš. Un tur nevis bērns netīrs ar sasistu pieri un pats neizgulējies, bet - asuma nav, un pats beigts. Un dažreiz pat ar asumu nepietiek. Pēc tam gan droši var teikt - vīii, bet es nezināju. Un visi noņem cepures, bet kāda vēl uzliek rozi uz plāksnes.
- Vaiii, bet jūs vakar neteicāt.
- Bet es teicu aizvakar.
- Vaiii, bet vakar neteicāt un mēs negatavojāmies, jo bijām aizmirsuši.
- Ā, nu tad rīt.
Var gadīties? Var gadīties.
Un tā visu dzīvi - instrukcija ir, daru, instrukcijas nav - vīi, nezināju.
Pie tam strādā līdz noteiktam laikam. Viss, kas nav pēc instrukcijas dod tikai papildu rubuli kabatā - nu tur vairāk draugu, vai prēmiju pie algas, vai vienu papildus brīvdienu. Skolu beidz, universitāti beidz, darbu dabon. Bet tad, vot, iestājas - instrukcijas nav un nebūs, bet oi kā vajag, lai kaut bikiņ uz priekšu iet.
Pirmoreiz saskāros - ar 2 bērniem. Vienu bērnu var turēt rokās, bet ar diviem jābūt asam. Mazo noliec uz grīdas, lai nenokrīt, lielajam iemāci, ka karsta krūze ir karsta. Pats iemācies ieiet tualetē 10s laikā vai arī iemācies turēt durvis vaļā. Ar instrukciju pēkšņi nepietiek - vai arī tai pārāk daudz lapu. Un nevar teikt - vaii, bet es nezināju.
Bet tad vēl - karš. Un tur nevis bērns netīrs ar sasistu pieri un pats neizgulējies, bet - asuma nav, un pats beigts. Un dažreiz pat ar asumu nepietiek. Pēc tam gan droši var teikt - vīii, bet es nezināju. Un visi noņem cepures, bet kāda vēl uzliek rozi uz plāksnes.
Ir tāda anekdote par Abramoviču. Viņam sieva saka, ka vajag vairāk pelnīt, meita, ka vajag saprast viņas mīlestības, dēls, ka šis neko nesaprotot. Vēl mājā jātaisa remonts, draugi sauc futbolu skatīties, neko nevar paspēt. Nu viņš sūdzās rabīnam. Rabīns viņam - nu tu nopērc kazu.
A. nopērk kazu: mājā haoss, kazas sūdi jātīra, kaza jābaro, jāslauc, jāved pie vetārsta. Paiet puse gada, A. sūdzas rabīnam. Rabīns saka - neko nemaini, atnāc vēl pēc pus gada. Paiet tas - mājās mēbeles sagrauztas, kaza grib vīra, viss cits pa vecam. Rabīns saka - pārdod kazu. Nākamā reizē - R. saka rabīnam - oi, rabīn, viss tik viegli: ar sievu var kaut ko sarunāt, meitu saprast, ar dēlu sadraudzēties un vēl futbolu skatīties.
Citiem vārdiem - cilvēki māk pielāgoties.
Paziņa saka "kamēr nenāk ar galvu padusē, tikmēr viss kārtībā".