Mans emocionālais es.

he, nu kāpēc.

Ir tāda anekdote par Abramoviču. Viņam sieva saka, ka vajag vairāk pelnīt, meita, ka vajag saprast viņas mīlestības, dēls, ka šis neko nesaprotot. Vēl mājā jātaisa remonts, draugi sauc futbolu skatīties, neko nevar paspēt. Nu viņš sūdzās rabīnam. Rabīns viņam - nu tu nopērc kazu.
A. nopērk kazu: mājā haoss, kazas sūdi jātīra, kaza jābaro, jāslauc, jāved pie vetārsta. Paiet puse gada, A. sūdzas rabīnam. Rabīns saka - neko nemaini, atnāc vēl pēc pus gada. Paiet tas - mājās mēbeles sagrauztas, kaza grib vīra, viss cits pa vecam. Rabīns saka - pārdod kazu. Nākamā reizē - R. saka rabīnam - oi, rabīn, viss tik viegli: ar sievu var kaut ko sarunāt, meitu saprast, ar dēlu sadraudzēties un vēl futbolu skatīties.

Citiem vārdiem - cilvēki māk pielāgoties.