es jau gribēju ierakstit lidzjūtības vārdus pat tavas mammas operāciju,, bet nezināju ko teikt..
tāpat nezinu, ko teikt par CJ...

kad es sēdēju pie teātra pirmās pāris reizes, draugi mēģināja zvanit un būt ar mani, bet es sapratu, ak negribu. ir lietas, kas jaizdzivo vienatnē. un tā arī ir, tur neviens b=nevar tev līdzēt. tikai būt blakus un klusēt... (jeji bogu, es zinu. 4 operacijās gada laikā biju blakus. no rīta pirms un pēc 24 h., kad R pamodās... vienkārši biju. māsa ģība, stresoja, radi panikoja, a es zem fenazepma vienkārši biju... a ko man darit? es jau tikai girlfriend)

turies mīļā. ja gribi atbalstu - zvani, raksti utt... vismaz piedzersimies...