man bija sapnis, kur biji Tu un mans tēvs un viņš uz Tevi rājās un teica, ka nedrīkst kāpt uz katra pakāpiena kāpjot svēto zālē un ka vajadzēs paklanīties pirms ieej. Tu pasmējies un turpināji tipināt katru pakāpienu un skrēji lejup, bet manam tēvam pietrūka elapas. un tad jūs bijāt milzīgā zālē, kuras grīda bija izlīmēta ar miljoniem mozaīku un uz sienas, kas rotāta noplukušām krāsu kārtām, runāja marionete, kas teica: " viss ko šeit reiz rādija bija tikai tāds joks, tāds uzvedums; un tad jūs noticējāt visam redzētajam un piņēmāt to par esošu". marionete, ko vadīja kautkas aiz sienas. siena bija zaļa, jūs meklējāt mani. tad mēs bijām milzīgā koka mājā un sēdējām ap ga;ldu un ēdām ķengura cepetis. smējāmies. es ar kādu skūpstījos. atnāca mans draugs un teica, ka nujau gana un viņam gribas savu sievcu atpakjaļ, tad es šūpojos šūpuļtīklā, bet TU ķemmēji kaķi un meti tā spalvas milzīgā māla biķerī un biji ļoti saskumusi, taču smējies.."