From: kochka	Date: 20. Jūlijs 2017 - 22:09		(:: saite ::)

Pašnāvības vienmēr šķitušas skumjas. R.I.P.

	From: goddes	Date: 20. Jūlijs 2017 - 22:31		(:: saite ::)

Kādēļ pašnāvības tādas šķiet? Ja neskaita dzīvi palikušajiem kā egoisms. Ja grib izbeigt - tātad viņam tā ir labāk, ja notiek pēkšņi un nelaikā, tas gan skumji.

	From: kochka	Date: 21. Jūlijs 2017 - 00:55		(:: saite ::)

To, protams, var pagriezt arī tā. Ja dzīve šķiet nicināma, ka eksistēt ir nepanesami, nevienam nav aizliegts mirt.

No otras puses, kāpēc ir jānotiek kam tādam, lai vairs negribētu dzīvot? Jo apziņas stāvoklis taču ir mainīgs. Un vai tiešām vienmēr cilvēks ir tik bezcerīgā situācijā, kad tuvākie cilvēki vairs nespēj palīdzēt? Var, protams, jautāt, vai dzīve ir tik vērtīga, ka pie tās jāpieķeras ar zobiem un nagiem?

Pašnāvībās skumja šķiet apziņa, ka nekam nav jēgas. Lai gan tas izklausās vienkāŗšoti, situācijas var būt dažādas, kāpēc cilvēki vairs nevēlas dzīvot. It īpaši fizisku ciešanu dēļ. Tāpēc nav tā, ka es nosodītu labprātīgu aiziešanu no dzīves.