2.6.14 12:44
atradu nākošo grāmatu, ko pasūtīt.
kāda lasītāja komentārs amazonē:
"Viele von uns kennen das - kaum ist man bei den Eltern, oder hat sie auch nur am Telefon, fällt man jedes Mal wieder in die gleichen Rollen, spielt die gleichen Muster durch - "tanzt die alten Tänze". Und das, obwohl diese Tänze sehr oft Unbehagen bei uns auslösen. Wir fühlen uns herabgesetzt, zum ewigen Kind degradiert, obwohl wir doch endlich eine Beziehung mit den Eltern anstreben, in der auch wir als selbstständige Erwachsene respektiert werden."
2.6.14 10:59
Annis šodien pirmo reizi bija bērnudāzā ne vairs kā ciemiņš, bet kā jau bērndārznieks.
vissatraucošākais gan notika pirms mēs nokļuvām b/d.
ieliku Annu riteņbeņķī, izstūmu riteni un braucu. kaut kas man pa cisku klapējas. aha - Anna atkal kāju izvilkusi ārā. nu nekas. nelon apstāties, jo viņa tūlīt atkal to ārā izlocīs. dinkš - es taču vispār nepiesprādzēju viņai pēdas... nobraucu vēl pāris metrus un tad devu pa mēmiem - es taču Annu VISPĀR nepiesprādzēju!!!!!!!!!!!!! vnk ieliku krēslā kāmēr uzvilku ķiveres un izstūmu ārā.... bet nu nekas. galvenais atcerēties turpmākam, ka lai ko arī es nedarītu, vispirms jāpiesprādzē bērns.
pašā b/d viss gāja kā pa diedziņu. Audzīte nēsāja apkārt raudošus bērneļus un slaucīja puņķainus degunus, es dzēru kafiju un vēroju kā Anna droši iet pie bērniem, rāpo pie ieinteresējušām mantām, šūpojas, spēlējas, krīt un gāžas, bet dara tālāk. un citu bērnu fona viņa izskatījās tik aktīva, bet reizē ar sevi apmierināta. te mājās nemaz nebiju ievērojusi, ka viņa tik daudz ko prot. šūpojas un klakšķina tā kā pakavi klaudz jau sen, bet bumbu tik aktīvi spēlē un ar mašīnītēm braukājas un saka "brrr". uzreiz iedomājos par Maksi. laikam no viņa noskatījusies.
pēc stundas mums palūdza iet. mēs gan abas būtu palikušas vēl :D nekas - rīt turpinājums!
1.6.14 22:58
guglēju, guglēju un vienā vietā izlasīju teikumu, ka nav vērts neko guglēt, ka jāpaprasa draugiem, jo viņi visu zin labāk :D
tātad mīļie draugi, kas Jums ir sakāms par pašvērtību?
sakiet pilnīgi vienalga ko. viss būs labi, lai iesāktu sarunu.
28.5.14 22:30
rīt vīriešdiena - atkal dzērāji-amatieri visās malās ārdīsies.
lielie bērni ar omu trīs dienas braukās ar velo un peldēsies baseinā.
Līnai par lielām bēdām nevis pie jūras, bet gan tepat TH.
mēs šovakar visi 3 aizbraucām uz lidlauku. Annis lauza vīru sirdis kā skalus. viņas savilktais deguns gan patiešām ir ļoti smieklīgs.
vēlāk mani uzrunāja kāda nepazīstama sieviete. brīnījās, ka tik vēlu (20:15) mazā vēl mundra. teicu, ka pagaidām vēl divus pusdienslaikus guļ un ka drīz vien brauksim mājās, tik tētis līdz galam noklausīsies lekciju. tā nu mēs stāvam un pļāpājam. lekcija beidzas visi iznāk. S redzēdams, ka es sarunājos, neuzkrītoši pienāk paņem Annu un aiziet. pēc kāda laika svešā sieviete saka:
- lekcija beidzās, kur tad ir jūsu tētis?
- re ku ir gan tētis, gan Anna uz rokām.
sieviete pārsteigta tikai tad ievēro, ka Anna vairs nav ratos un noelš:
- labi audzināts...
tad man bija pārsteigums. kurš ir labi audzināts?! tad man pieleca, ka viņa to attiecina uz Stefanu...!!!
Man ļoti nepatīk, ka cilvēki par partneriem runā kā par suņu dresūru. bet nu lai vai kā, es izvēlējos nesašust un arī nebrīnīties par sievietes izteikumu, vien laimīgi iekšēji nopūsties - jā, es tieku lutināta :)
bet vispār tā sieviete un viņas vīrs, kurš stāvēja visu laiku blakus ir no IT sektora. kas man tagad liek aizdomāties. 3 reiz šo saceņu laikā esmu bijusi lidlaukā un divas no tām satikusi amata brāļus/māsas.
27.5.14 10:06
pat ja es izvirzītu sev mērķi - pārvarēt riebumu pret mājsaimniecību - un vairākus gadus mērķtiecīgi meklētu problēmas saknes, risinātu iekšējus dialogus un izārstētu sevi no riebuma. vienalga - prieku no mājas darbiem gūt nevar nekad. tas ir nepateicīgākais darbs uz pasaules. neviens nekad nesaka paldies par izmazgātu grīdu. neviens nekad to nenovērtē, ka dienā trīs reizes es ložņāju zem galda ar lupatu. grīdas mazgāšanā iegūldītais laiks ir zudis. pat kalorijas tā necik nevar sadedzināt. sakārtots dzīvoklis ir tikai tik ilgi kāmēr es tajā esmu viena pati un nekustos. nu kāda jēga tam visam?
labāk kā japāņiem - viens kimono mugurā, uz grīdas izklāts tepiķītis un mazs spilventiņš - viss! nekādu skapju, gultu, plauktu. nav nemaz kur nekārtībai rasties.
vienīgais, kas no mājasdarbiem man patīk ir ēst gatavošana.
vakar cepu medus rausi šodienas skolas kūku tirgum. rausis drusku nesanāca, jo salēju visu vienā plātē un vidus palika drusku neizcepies. tāpēc fiksi uztaisīju vēl lapu mīklas cepumus. Šodien no rīta Maksis raudāja un teica, ka cepumus uz skolu nenesīs. sāku taisnoties un attaisnoties, ka kūka nesanāca un es zinu, ka cepumi nav kūka, bet ka cerams pirks un ēdīs. Maksis sāka raudāt vēl vairāk. izrādās tur jau tā lieta, ka pirks un ēdīs un tad vairāk NEBŪŠOT, jo tie cepumi esot tik garšīgi. es smējos aiz prieka un apsolīju viņam sacept vienam pašam veselu plāti. S atkal kaunināja, ka viņam skolā savulaik bijušas sacensības, kura kūka būs pirmā apēsta un ka tas bērns, kura kūku neēda esot bijis bēdīgs.
bet nu jā - cept un vārīt man patīk.
27.5.14 09:21
* dienas galvlauzis: nejauši uzliku defaulto saikni .lnk failiem ar Picasu. stulbi noklikšķinājās. tagad meklēju kā noņemt (Win 7 pro, 64-bit) pagaidām izskatās, ka tas būs sarežģīti. forumos iesaka visādas netīras metodes. bet nu vēl jāpaguglē.
* dienas komunikācija: es beidzot ieliku Annas skaisto bēbīšu ratu pārdošanas sludinājumu. tagad man vislaik zvana un raksta grūti salasāmas sms viena dāma, kas it kā gribētu pirkt. viņa mani drīz būs piebeigusi. interesanti - es arī biju tik nesakarīga?
* vakardienas prieks: ejam vakarā pastaigāties. pie mūsu mājas maza knīpa stumdās ar skrejritenīti. es paskatos uz knīpu, paskatos uz ritenīti un neticu savām acīm. vēlreiz visu nopētu, joprojām liekās kā mirāža. ritenītis ir koka un uz stūres rakstīts "dip dap". sameklēju pieaugušo tuvumā un jautāju kur viņš dabūjis ritenīti. stulbi, bet man gribējās to vīrieti apskaut.
26.5.14 13:05
sāku rakstīt brālim epastu un saraudājos par manu grūto likteni.
man patiešām vajag kādu ar ko aprunāties un kas man kvalitatīvi varētu palīdzēt ar padomu, bet es nezinu pie kā vērsties.
veicu pirmo šāvienu tumsā un aizrakstīju vecam kolēģim. otrs - ir plānā aprunāties ar veco šefu.
bet man ir aizdomas, ka visi viņi nerunās no sirds, jo baidīsies, ka es no viņiem kaut ko gribu.
no otras puses varētu jau ļauties, lai straume mani kaut kurp nes. bet man ir panika, iekšējs terminators, kurš liek man justies dziļi nelaimīgai, ja es neko nedaru un gaidu, kad brīnums notiks.
23.5.14 10:45
Paldies, vistu zagli par sviesta cibas app'u!
23.5.14 09:18
es vakar biju tik nogurusi, ka atkal gandrīz uz dīvāna aizmigu. bet Annis naktī trobelējās. ap trijiem. ir diezgan gaišs jau un viņa laikam domā, ka var jau celties. es nezinu. būtībā es tajā brīdī esmu tik ļoti nekāda, ka nevaru attaisīt acis, lai noskaidrotu, kas tieši ir problēma.
lai.
es nesūdzos.
šodien man paredzēta telefonintervija. 10:30. laiku noliku es. parasti Annis aizmieg ap 10 un guļ 1-2 h. šodien viņa bija tik ļoti sagurusi, ka par spīti maniem centieniem noturēt viņu nomodā, viņa aizmiga 8:30. man ļoti gribas atteikt sarunu. neesmu formā.
lai neaizmigtu sāku lasīt žurnālu. un tur tas bija - raksts par Kongo sievietēm, viņu nolaupīšanu un verdzināšanu raktuvēs. šausmīgas detaļas, kas vajās mani visu atlikušo dzīvi. vēl jo vairāk, ka vairākkārtīgi rakstā tiek uzsvērta saikne, ka mēs, ka es esmu līdzatbildīga šo sieviešu likteņos, jo minerāli, ko viņas kailām rokām no zemes izkašā tiek lietoti mobilajos telefonos.
jūs zinat manas nedienas ar telefoniem. es pacietīgi gaidu 1.6. kad dabūšu jaunu līgumtelefonu. gaidīju. tagad man liekas, ka varētu atteikties no telefoniem vispār. es negribu būt līdzatbildīga cilvēku pazemošanā, nogalināšanā un bērnu likteņos, kas radušies izvarošanas rezultātā. vai tiešām šī ērtā dzīve, šī patērētājkultūra ir stimuls cilvēku tumšāko pušu izpausmei?
Es aizveru acis un ausis, kad kāds stāsta par dzīvnieku mocīšanu, lai es varētu apēst savu dienišķo kotleti vai uzmest plecā ādas somiņu. bet es nevaru aizvērt acis un ausis, kad tiek stāstīts par cilvēku mocīšanu. vienmēr var izlikties, ka tas ir safantazēts. žurnālisti grib tikai uzšūmēt skandālu. bet cita balss galvā prasa: "bet ja nu tas viss ir patiesība? ja nu patiesi kāds tieši šobrīd ciešs, dēļ manas nespējas noturēt rokās telefonu? vai manas iegribas pēc kaut kā jauna?"
es biju tik ļoti nogurusi, bet tagad man gribas vemt.
es nezinu vēl, ko es darīšu. vai tiešām es spēšu pamest savu komforta zonu? vieglāk būtu izstumt to visu no savas apziņas... bet ja tas patiešām viss notiek, kā es spēšu paskatīties pati sev acīs zinot vai vismaz nojaušot sakarības? meklēt tālāk un izveidot savu situācijas bildi. tam man pietrūks dūšas. tā var zaudēt ticību labajam un cilvēcei kā tādai.
21.5.14 21:07
bērni gultās, vīrs lidlaukā, es uzjaucu glāsmaini (smoothie latviskojums): 1 banāns, 1,5 kivi, 0,5 avokado, kripsītis ingvera saknes un apelsīnu sula. baigais ļumeklis!
jāpaslīpē pils pieteikums un pēc tam jāķeras klāt tam, kas dod visu to, ko es gribu.
bet vispār es jūtos šodien kārtīgi pastrādājusi. no rīa dārzs, tad vakarā testa izbrauciens ar Anni un potenciālo ričāgu. ņemšu laikam tomēr to mtb. pirmkārt tāpēc, ka viņš jau ir nokomplektēts, otrkārt, tāpēc, ka man slinkums visu sākt no jauna. ar pilsētnieku es centra pazemes garāžā simulēju kalnā braukšanu. grūti gāja. ar mtb nobraucu lejā pie upes un tad augšā rullēju. kāmēr atradu pārnesumu, bija grūti, bet beigās, kad saslēdzu, tad ar visu Annu kā uztīt uztinu. tas mani pārliecināja. bet nu vajadzēs vēl aizmugurē kaut kādu atsperi iemontēt. priekšējie amorti šobrīd liekas lieki. es gan zinu, ka tad kad nesīšos pa pļavu lejā būšu priecīga, ka tie man ir.
un vispār. es šaubījos un šaubījos par to MTB, bet galu galā, cik tad ilgi vairs un varēšu Maksim kaut vai atdot, ja galīgi nederēs. piektdien jāiet pakaļ. apsolīšu Maksim filmas un uzreiz veikšu testa braucienu uz lidlauku.
ooo, google kartēm jauna fīča (vai arī es tikai tagad pamanīju) rāda kāpumus un kritumus. uz lidlauku man kopumā 214m uz augšu un 50m uz leju. 10,1km vienā virzienā.
mēģināju uzlikt pilsētai kādu mērķi, lai pasaka kritumu, bet google saka, ka pārsvarā līdzens. ha - arī tad, ja es ceļu lieku pāri kalnam.
21.5.14 13:35
* Maksim šarlaks
* tusne iemācījās pati uzkāpt uz šūpuļzirga. tā nu viņa ik pa laikam aiziet pašūpoties, kad apnīk atvilknes krāmēt ārā. būtībā Annis šobrīd ir kaut kas līdzīgs mūžigajam dzinējam. vakar biju tik piekususi, ka atslēdzos viesistabā uz dīvāna kāmēr S pa tel runāja. viņš mēģināja mani pamodināt, bet bez sekmēm.
* šodien beidzot piemocīju zālāju. ar sirpi arī ārpusē drusku aprāvu, lai nav tik mežonīgi. Esmu ļoti apmierināta ar sevi, ka to visu iespēju. arī puķuzirņus iestādīju (cerams ieaugs) un cukini. man gan aizdomas, ka viss man iznīks :/... zemenes joprojām pusravētas un drīz jau atkal aŗī pirmā puse būs aizaugusi.
* aizvakar atbrauca melnis, tad šodien kaut kas jāatrod laiks ar Annu aiziet un iemēģināt melni ar velobeņķi. ja sīkā nebļaus pilnā kaklā un es varēšu uzbraukt ar viņu aizmugurē mazajā kalniņā, tad pirkšu melni un basta la vista.
* S šodien pēdējā treniņu diena, rīt sākas sacenes. Mans plāns - braukāt uz lidlauku ar jauno ričāgu - gan izpaliek, jo jāsēž mājās ar slimo Maksi. :/
* cepot lidlaukā desas, viens pilots citam pilotam stāstīja, kur jāsūta pieteikumi. fiksi pielīdu klāt, jo runāja tieši par QA. savām ausēm nespēju ticēt! mājās apskatījos mājaslapu - pārāk labi, lai tā būtu realitāte. bonusi ir TIEŠI, PRECĪZI tādi kādus es gribu! un man likās, ka es sapņoju vaļā acīm. mīnuss tas, ka pastāvīgi jābūt ceļā. S gan saka, lai piesakos, jo ne visi pacienti taču ir mežonīgajos rietumos. cerība ir muļķa mierinājums, bet nu pieteikšos laikam gan.
* bet šodien vēl viens interesants variants uzradās. aptuveni tas, ko es līdz šim esmu darījusi, bet - firmas ofiss atrodas pilī!!!! princese manī pamodās :)
19.5.14 13:47
atbrauca mans stāvmikseris.
mēģināju uzjaukt savu pirmo smūtiju.
izgāzos ar skaļu blīkšķi.
pirms es neesmu to verķi atpakaļ aizsūtījusi, fiksi iesakiet kādu recepti, kas sanāk vienmēr un ir baigi labā!
19.5.14 09:40
ceturdien biju otrajā velo veicī - protams manis apskatītais ričāgs jau pārdots.
es tiešām nesaprotu - tik nenormāli visi riteņus pērk?!
tagad skatos uz holandes tipa, bet visi tie smagi, ar 3/7 vai 8 pārnesumiem un atpakaļbremzi. es esmu atradusi no atpakaļbremzes, turklāt tas neļauj pedāļus fiksi ielikt ērtajā uzmīšanas pozīcijā. jātipina ar riteni uz priekšu.
vispār man viss šis ir apnicis un man liekas, ka es atkal neko nenopirkšu. iešu labāk, ka vnk kājām.
15.5.14 21:33
pļaut biezu, garu un turklāt slapju zāli ir suņa darbs.
izplosījos kāmēr Anna gulēja, beigās knapi mājās pārvilkos.
labi, ka drīz vien A atkal gāja gulēt un es līdzi izrubījos līdz kāmēr M un L ar zvanīšanu pie durvīm pamodināja.
60% aptuveni ir paveikti. tagad tik apakša, kur krūmi, dobes, žogam gar malu un būs gatavs.
laiks gan atkal tiek solīts nesmuks :/
15.5.14 09:14
vakar pēcpusdienā salādēju visus bērnu un stūmos uz dārzu zāli pļaut.
pusceļā sāka gāzt lietus.
ipick!
mirkli stāvēju lietū ar cerību - tūlīt pāries. mākoņi tādi nedraudīgi izskatījās.
pēc mirkļa sāka gāzt stiprāk un tā nu mēs jozām atpakaļ uz mājām.
šodien ir joprojām nomācies, bet es esmu stingri apņēmusies likvidēt vismaz daļu zāles.
lai plīst vai lūst!
negaidīšu nekādu pēcpusdienu, ņemšu Anni padusē un iešu tagad. gan viņa parāpos pa kalnu un noplīsīs. galvenais, lai nav histēriskās kliegšanas un bailes no pļāvēja.
15.5.14 07:48
- ... es nezinu kā būtu pareizāk to darīt...
- nu, paklau! Tu jau esi tajā vecumā, kad Tev būtu tas jāzin!
- bet es nezinu! ko tagad? ... eu! Tu esi 4 gadus vecāks par mani, tad pasaki Tu man kā ir pareizi!
- pirmkārt, tikai 3,5, otrkārt - nē
- ha ha ha, Tu pats nezini! un Tu esi 4 gadus vecāks par mani!
15.5.14 07:48
"We offer rewarding career opportunities, competitive salaries, and a fun work environment right in the heart of Berlin. Shiatsu massages, German and English lessons and a great team spirit are integral part of our inspiring company culture. If you have a passion for people and are looking for a challenge within a fast-growing startup – we are looking forward to your application"
14.5.14 15:10
biju citā velo veikalā. tur man stāsīja diametrāli pretēji. tāds MTB kādu es aprakstu neeksistē un ja eksistē, tad esot mugurai kaitīgs.
piedāvāja man trekking, bet vislabāk būtu Holland tipa.
skaists ritens, nenoliedzami, bet... tas neizskatās pēc manis.
mani šitas ir tā davedis, ka laikam atkal nenopirkšu neko.
13.5.14 23:06
* atlūguma papīri tika šodien piesūtīti epastā
* veloveicis mani uzmeta. ričāgs atdots citam. man jāgaida nedēļa kāmēr atvedīs citu. es sāku šaubīties vai man vajag to ričāgu vai citu, vai tajā veicī vai citā. vai arī vispār man neko nevajag. visi stulbi.
* Annai nav t, bet viņa mokās. ir sagurusi, činkstīga, nemitīgi grib pienu, lai gan ļoti labi paēd brokastis, pusdienas un arī vakariņas. vai tā ir tuvības meklēšana, pēdējais posms pirms "atdalīšanās", zobi vai kas cits?
* šodien neesmu izgājusi no mājas un jūtos nožēlojami. par spīti tam, ka vakar MĶ teica, ka es izskatos arvien labāk. varbūt tāpēc, ka es vairāk nenašķējos. bet toties tas ir vienīgais par ko es spēju domāt - kur dabūt kādu šokolādīti?! virtuvē stāv cepumu un čipšu paka, bet es neesmu tos atvērusi. ārprāts kā es gribu cukuru!!!
12.5.14 12:36 - vispārējas patiesības
kad vēlējos savu ričāgu, gribēju paļauties uz pārdevēju un vīra ieteikumiem.
pirmais pārdevējs bija svilpe (tiešs tulkojums no vācu valodas) un uzmeta mani. solīja, ka velo būs jau sestdien mājās vedams.
otrs mani arī uzmeta, kāmēr braucu testa apli, tikmēr sāka citus apkalpot un tā nu es tiku pie trešā pārdevēja, kas izrādījās nebija pārdevējs, bet pats ass.
vīrs ārā stumdīja guļošo Annu un es paliku viena ar saviem lēmumiem.
kā jau sievietei optika ir ļoti svarīga. bet vissvarīgākais bija maksimāli vertikāla sēdēšana un MTB.
protams MTB un bērnu krēsliņš ir nja - viegli dīvaini, bet piekabe aizņem par daudz vietas pagrabā un laba maksā pārāk daudz naudas. galugalā Benno teica, ka varēs pieskrūvēt, tikai jāpārliek bremžu trosīte. pēc nedēļas sākas S planieru sacenes. es jau domāju, kā es tikšu uz lidlauku, ja mašīna būs pie viņa. bet nu viss ir atrisinājies - mēs vizināsimies caur mežu!
dabūšu atkal resnas kājas no mīšanās... heh.. redzēs varbūt pēc 2 ned treniņiem es jau varēšu kalnā uzbraukt bez stumšanas fāzēm? mieru, mieru, nevajag par daudz sacerēties.
ak jā. meklējot riteni uzzināju, ka večiem esot garas rokas un īsas kājas, turpretī sieviešiem otrādi. es to nezināju un man liekas tas interesanti. diez ko Māte Daba ar to bija domājusi?