es no saviem ierakumiem ar otrā gada bērndārznieku sagatvošanā arī pievienojos, ka lēmums labs! īstenībā jau tā laime un atvieglojums, solīti atkāpjoties un liekot vēlreiz, ir līdzaga sajūta kā pirmo reizi uzliekot brilles!!! Mana māsa cieta ar to, ka meitai brilles būs jānēsā, ka par briļļaino saukās un maksimāli centās novilkt to laiku. Pēcāk teica, ka bija kauns par sevi, kad bērns, brilles uzlicis, priecīgi iesaucās - mammīt, es tagad visu redzu!

Prieks par M :)