kaadas tad taas ir ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pret psihiskām novirzēm, kuras ir komplektā ar patoloģiski mainītu smadzeņu ķīmiju, kā psihozes, fobijas, mānijas, depresijas, izdegšanas sindroms, - efektīvāka par psihiatriju izrādās akupresūra: salabo enerģijas kustību organismā - saregulējas ķīmiskie procesi - sakārtojas domāšana.
(Personiski - divu nedēļu (6 seansu) laikā izvilka no ļoti ieilgušas depresijas. Izdegšanas sindromus likvidēja divreiz, katram pietika ar 2 seansiem.)
Pret atsevišķām psihotraumām, tipa "onkulis mani izvaroja 1992. gada 15. decembrī pulksten piecos trīsdesmit septiņās vakarā" - psihoterapeitiskās akupresūras paveids Emocionālās Brīvības Tehnika (Emotional Freedom Technique), vēlams tomēr ļoti profesionāla un pietiekami pieredzējuša eksperta vadībā, jo pats vari ilgi nočakarēties, neizvēloties pareizās frāzes un tēlus. Vadītājam pat nav jābūt psihoterapeitam, pietiek, ka viņš orientējas tehnikā un ir ar līdera jaudu.
(Personiski - pusstundas laikā pilnībā izdzēsa psihotraumu, ar ko biju nēsājusies apkārt trīsdesmit gadus.)
Pret domāšanas šabloniem - viena meditatīvā tehnika, kas man šobrīd saistās tikai ar vienu cilvēku, kurš to pārvalda; tāpēc īpaši neizplūdīšu aprakstā, bet metode ir saistīta ar intensīvu tēlaino domāšanu.
(Personiski - pagājušā gada vērtīgākais atklājums.)
Un tā kā tev patīk runāties (kaut vai Cibā un ar Antonio), man šķiet, ka tev patiktu spoguļošana, jo atšķirībā no staigāšanas pie psihoterapeita, kas izliekas, ka klausās, un tik māj ar galvu un iekasē honorāru, spoguļošanā tu dabū atbildes reakciju tūdaļ, tas iekustina procesus ne tikai "seansa" laikā, bet ir ar ilglaicīgu iedarbību.
(Personiski - aizgāju ziņkārības dēļ, bet nupat sāk parādīties kaifs no procesa :))
Un jā, es ESMU tīri sagadīšanās dēļ bijusi pie vismaz divām "klasiskām" psihoterapeitēm, un mans secinājums ir viens - pilnīgas duras!...

Visā visumā es acīmredzot izvēlos tās metodes, kur "terapeits" nemēģina vispirms iestampāt klientu izvēlētajos standarta šablonos un pēc tam "ārstēt" to diagnozi, kuru pazīst.
Pārlasot visu šo, secinu, ka atzīstu par labu to, kas nelauž cilvēka neapšaubāmi neatkārtojamo un individuālo personību, bet pievēršas tieši viņa gadījumam tieši viņam vispiemērotākajā risinājuma secībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jaanjem veera amani apstaaklji: esmu Itaalijaa un italju valodu neparzinu perfekti, taa kaa konkreetaas izveles nosaka ari sie apstakli ! man nav tik negativs viedoklis par psihoterapiju - kaut vai ta iemsela deelj, ka sobrid sis ir vienigais realais risinajums !

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja nu es esmu atstājusi iespaidu, ka dodu padomus, es tiešām atvainojos :)) Ieraksts bija tikai par to, ka mana personiskā pieredze ar standarta psihoterapeitiem ir likusi secināt, ka no viņiem nav nekādas jēgas. Un ne no personiskas pieredzes kaut vai hrestomātiskais gadījums, kad četrdesmitgadīgs vīriešdzimuma pārstāvis četrus gadus staigā uz psihoterapiju pie vārdā šo dāmu nesaukšu un joprojām kā nevainīgs, tā nevainīgs... (Viņš ietu vēl, bet naudas aptrūkās.)
Tad, kad psihoterapeite beidzot izārstēs viņa bailes no sievietēm, vecuma impotence jau būs klāt.
Arī citos gadījumos klasisks psihoterapeits agri vai vēlu (visbiežāk gan vēlu, pēc daudziem terapijā pavadītiem gadiem) var gandarīti teikt: "Galu galā mēs guvām panākumus! Pacients nomira gandrīz jau vesels!"

(Reply to this) (Parent)

ak jā - vēl var papildināt vienīgo reālo risinājumu ar eksperimentālo piedevu - sēdi, kā parasti, pie Antonio vai kāda no pārējiem trim, stāsti, kā parasti, par savu grūto dzīvi, un vienlaikus bungo pa šiem punktiņiem: https://www.google.com/search?q=emotional+freedom+technique&client=firefox-a&hs=qzv&rls=org.mozilla:en-GB:official&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ei=TWTNUr6oGqeRywPRwIDoBg&ved=0CAkQ_AUoAQ&biw=1920&bih=917

tev neviens to nevar aizliegt :)))

(Reply to this) (Parent)