tapšana
мне нравится, что вы больны не мной
10.11.09 17:42
Rīga. Pelēks, līst un mitrs. +6 °C. Dienas ilgums: 8h 30min.
Ārs šodien bija neticami pelēks, mani mati, protams, šādā mitrumā pārvērtās par neizdevušos mikrofonu, un, bļēēē, man tikko zvanīja no darba. Nesaņēmos pacelt. Laikam neatrada nevienu idiotu, kurš par brīvu šiem mājaslapu tulkos, tad nu pēkšņi pēc trim nedēļām pamanīja, ka uz biroju vairs nenāku, un izdomāja apjautāties, kur es pazudusi. Dolbajobi, bļin, tā viņiem arī vajag, kaut viņiem ne sūda nesanāktu. Un nesanāks arī ar tik kreisu projektu un tik neapmierinātiem darbiniekiem, kuri visi kā viens man stāstīja kaut ko "viņš man trīs nedēļas nevarēja izmaksāt 60 latus" stilā. Ha, labi, ka aizgāju ar tik minimāliem zaudējumiem, tā arī nesagaidot, kad viņš izmaksās man to piecu dienu algu. Pretējā gadījumā būtu vēl tagad strādājusi un badā pavērtu muti gaidījusi, kad atdos parādu, kas nu jau būtu reizes trīs lielāks.
9.11.09 19:57
Ja man nebūtu kauns, es sāktu staigāt ar to balto uzpurni jau tagad, jo, pazīstot savu angīnu un izgriezto mandeļu novājināto imunitāti, es esmu potenciālā cūku slimniece. Brīžiem gan liekas, ka tas viss tāds uzpūsts, bet tomēr, izlasot, ka Latvijā pirmais letālais gadījums, noskurinājos. Rokas es jau tā gadiem mazgāju katrreiz, kad tuvumā ir ūdens krāns un kāda ziepe, tagad tikai jāklausa mamma - jāēd ķiploki un jārij C vitamīna vezumi.
9.11.09 00:11
izlasīju horoskopu, palika labāk, tagad laikam jāiet uz gultu apdomāt dzīvi. varbūt es dramatizēju, neesmu jau alu cilvēks, bet tomēr .. daba man par brīvu iedeva TĀDU starta kapitālu, bet es to visu šķiežu kaut kādās
huiņās, piedodiet par izteicienu. es jūtos nedarījusi gana daudz, neizdarījusi necik, un tas,
bļeģ, tā pamatīgi mani nospiež. es gribu būt zinoša, inteliģenta, skaista un vispusīga, bet, ak dieviņ tētiņ, no kurienes manīs šīs slāpes pēc pilnības apvienojumā ar tik pārpasaulīgu gribasspēka trūkumu?
bļe, fak un
pisģec, vēlreiz piedodiet par izteicieniem, bet kaut kam taču beidzot ir jānotiek, kāpēc es visu laiku stāvu uz vietas? nē, es pat nestāvu - es pārsvarā guļu gultā, štopēju bulciņas un ik nakti labi izguļos. kā Vabulīte no Trekno Cūku zemes Skalbes pasakā par Ziemeļmeitu.
jā, trāpīts desmitniekā! esmu atradusi īsto personāžu - ļ.cien. dāmas un a.god. kungi, jūsu uzticamā draudzene
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
lauska sistemātiskas degradācijas rezultātā ir kļuvusi līdzīga Vabulītei, laipnajai sārtvaidzītei! vai tas nav lieliski, ko, vai tas nav lieliski, BĻEĢ?
8.11.09 01:32
tikko sapratu, ka ar skolu būs sūdi, ja nesākšu kaut ko darīt
5.11.09 21:05
Rīga. Negribas pat domāt par iešanu ārā, jānopērk kaut kāds ziemas mētelis laikam.
+2 °C. Dienas ilgums: 8h 51min.Šodien mēģinājām cept cepumus pēc vienas padomju laika mājturības grāmatas receptes, bet tur nekas nebija teikts, ka vajadzētu piebērt klāt miltus vai krietni vairāk auzu pārslu. Margarīns, protams, izkusa un divām olām nebija pa spēkam saturēt visu kopā, tāpēc mūsu cepumi izplūda par vienu lielu, pļurīgu cepumu, kuru pēc tam drumstalām ar lāpstiņu kasījām nost. Nu, jā, M. ir jauks, un jokaini, vai ne, ka es to spēju pateikt pēc divus gadus ilgām attiecībām. Šodien kašķējāmies tikai par to, kādai jābūt cepumu formai - atsevišķi pavadītais laiks sācis nākt par labu.
5.11.09 00:59
Rīga as always. Šodien no aukstuma es atstiepu kājas un man nolūza ausis. 0 °C. Dienas ilgums: 8h 51min.
Man tiešām patīk pliki pupi un skaistas kājas, par kailiem vīriešiem, protams, nemaz nerunājot, un tas ir dīvaini, ka m. manu patiku pret plikām skaistulēm parasti uztver ar replikām fui, tas ir pretīgi stilā. Jāpajautā, vai viņam ir homofobija vai viņš vienkārši ir kaut kāds muļķis.
5.11.09 00:34
3.11.09 23:18
Rīga. Novembris. Sals. Nakts. -2 °C. Dienas ilgums: 9h 0min.
Sacepu milzu cāļa fileju kalnu ar sieru un tomātiem, uzvārīju rīsus un sarīvēju milzu bļodu biešu salātu - tagad man visu nedēļu būs ēdamais, savādāk jau sāku satraukties par savām iekšām, jo bulciņās, izņemot taukus, nekā cita nav. Nu ja .. kaut kā tā. Kā redzat, esmu pilnīgi pārņemta ar ikdienu, ar to, ko ēdu, ar to, ko mācos, un ar to, kas man mugurā. Nezinu, tas ir labi vai slikti, jo tīri teorētiski varētu teikt, ka viss ir čoini, es dzīvoju šodienai un nododos esošajam, bet no otras puses mani māc aizdoma, ka esmu degradējusies, lai gan, kas tad tā par degradācijas pazīmi, ka istabiņa izslaucīta, darbiņi padarīti un bērniņi paēduši? Tas taču drīzāk ir progress, vai ne, varbūt ir laiks nedaudz izaugt arī citās jomās, piemēroties dzīvei, kā saka: iemācīties vārīt soļanku un cerēt uz to, ka pēkšņi nokritīs meteorīts un es kļūšu tik gudra, ka būšu viens no 10 stipendiju saņēmējiem, bet tas jau tā utopiski .. es tikai sapņoju. Nu jā, esmu kļuvusi piezemētāka, tas ir noticis fakts, un, ja pirms laika es sapņoju par rakstnieces karjeru, vecu jaguāru un pili pie ezera, tad tagad esmu kļuvusi tuvredzīgāka un justos laimīga, ja beidzot noliktu tiesības, saņemtu stipendiju un varētu atļauties kādu divu nedēļu ceļojumu uz Eiropu.
31.10.09 19:52
Un
šī dziesma vienmēr man uzlabo garstāvokli, asociējoties ar diviem kailiem,saveltiem hipijiem pludmalē astoņos no rīta un smieklīgu, neiespējamu seksu vienvietīgā guļammaisā. Ja dzīvi pārcilā atmiņā, tā reizēm ir skaista.
27.10.09 20:39
Es vēl aizvien domāju, ka foršākā profesija pasaulē ir ornitologs, nu vai arī zoologs kā tāds. Pētīt dzīvnieku uzvedību, izplatību, evolūciju, doties visādos zinātniskos pārgājienus un prast latīniski nosaukt spārnu sastāvdaļas. Nē, patiešām, kāpēc man nav vairāku dzīvju, es tad noteikti vienā no tām kļūtu par dabas pētnieci. Laikam savā būtībā esmu nūģis ar zobu skavām,bet es taču devītajā klasē, starp citu, nevarēju izvēlēties starp literātiem un biologiem, ja nu kāds to vēl nezina, toreiz pār mani nāca apjausma, ka es nekad nenolikšu iestājeksāmenu ķīmijā, un literatūra jau arī man patika, nebija tā, ka nepatika, tad nu es nolēmu padziļināt savas filologa, ne biologa zināšanas. Bija vērts, jā, pilnīgi noteikti bija, bet tomēr daba ir un paliek man tāds nerealizēts sapnis.
27.10.09 02:15
p.s. es turpmāk centīšos vairāk
26.10.09 21:48
Zvilnēt saulē, sauļoties pie dzintarjūras, dzert garšīgu alu, ēst līdzpaņemtās siermaizes un, lasot grāmatu, turpat arī atlūzt. Nē, nopietni. Septembris, oktobris pagājis, nu un varētu tagad pa taisno pārcelties kaut kur uz aprīļa vidu, kad zābakus var nomainīt pret kurpēm un daba sāk izrādīt kaut kādas dzīvības pazīmes, bet ne sūda, tuvojas novembris, un nav Latvijā sliktāka laika par novembri, jo decembrī visi jau it kā ir samierinājušies ar siltuma neesamību, turklāt visa tā Ziemassvētku gaidīšana, o, jūs pat nevarat iedomāties, kā es tos sasodītos saulgriežus gaidu, tumšās Rīgas ielas un īsie dienas cēlieni vienkārši nav mana stihija, un vēl jau decembrī janvāris tuvojas, tātad esam soli tuvāk saulei.
26.10.09 20:57
es te palasu vienu, palasu otru un secinu, ka mēs, sievietes, attiecībā uz vīriešiem tomēr esam galīgas duras. tik daudz utopijas, tik daudz cerību, tik daudz muļķības. un nav laikam nevienas pašas, kas sirds dziļumos necerētu, ka "viss mainīsies, viņš tā vairs nedarīs, tā bija pirmā un pēdējā reize". cik reižu jāviļas, lai beidzot noticētu dusmās izvizītajām, visdažādākajos lamu vārdos ietērptajām tēzēm, ka neviens vīrietis vēl nav mainījies tāpēc vien, ka kādam sievišķim atsevišķas nianses viņa uzvedībā/personībā/dzīvesveidā liekas nepieņemamas? kāpēc lai kāds vispār mainītos, ja viņam ir labi tāpat un nav nekāda diskomforta attiecībā uz savu vai sava krāniņa domu gājienu? un tikai nevajag par mīlestību vai par to, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, muldēt, jo ir, manuprāt, pāris tādas lietas, kuras neviens otru mīlošs cilvēks nekad nedarītu. pēc n-tajiem gadiem varbūt, jo tad, ziniet, mīlestība arī pāraug tādā kā citā kategorijā, balansējot kaut kur starp iekāri, garlaicību, rutīnu un labākā drauga mīlestību, un arī tās sajūtas nav intensitātes ziņā salīdzināmas ar pirmajiem mēnešiem, bet ne jau nu sākumā, kad jābūt uh un ah, es nevienu citu šajā pasaulē bez tevis negribu.
26.10.09 10:33
Rīga. Novembrīgi. +10 °C. Dienas ilgums: 9h 36min.
Jēziņ, atkal es esmu nokavējusi visu, ko vispār kāds cilvēks var nokavēt. Nē, nopietni man tas riebjas sevī. Es taču pat piecēlos tā, ka man bija stunda laika ieiet dušā, saģērbties un aprīt kūkas gabalu, bet, nē, protams, ka es nokavēju ne tikai pirmo, bet arī otro lekciju. Un runa vairs nav par nespēju izvelties no gultas, temats ir nespēja ātri un operatīvi atrast šodienai piemērotas drēbes, uzlikt skropstu tušu un tikt galā ar matiem. Ko man ar sevi darīt? Acīmredzot man trūkst atbildības sajūtas, un vēl nezin kādu tur īpašību, bet šā vai tā man tagad jāmokās ar sirdsapziņas pārmetumiem un stresu, ka viss saies grīstē agri vai vēlu. Cik gan reižu es esmu solījusies nekavēt, cik gan nervu es neesmu tādēļ saēdusi, un tik un tā man nekas nesanāk. Mani taču nekur tādu neturēs, man jau priekšnieks pēdējo reizi pārmeta, un arī lekcijas es kavēju. Ai, es esmu bezcerīga.
25.10.09 11:55
un tos kokus, starp citu, neviens nekad nenocirtīs.
25.10.09 11:46
mani aizrauj tās dažādās metodes, ar kurām dzīve izsvītro vienu vai otru cilvēku uz visiem laikiem. un, nē, es neatbildu uz muļķīgām, emocionāli sakāpinātām vēstulēm, un, jā, es distancējos no visiem, kuri kaut mazākajā mērā apdraud manu harmonisko eksistenci ar savām domām, idejām, pārmetumiem vai izteikumiem. labāk es viena.
20.10.09 15:07
ha, man nav interneta, es sēžu tgd filoloģijas fakultātes bibl., jo man šodien, izrādās, nenotiek itāļu valoda (lkm rūpīgāk vajadzēja to meilus lasīt), un tās vietā ir kkāda konference par kaut ko, bet, piedodiet atvainojiet, es uz 14.00 netieku nu nekādi, bet ar nokavēšanos man iekšā iet kauns pie tik nopietniem ļaudīm.
un mani mīļākie laikapstākļi ir anticiklons oktobrī, īpaši tāpēc, ka rīt, manā dzimšanas dienā, vajadzētu būt saulainam kļavu laikam kā bērnībā, kā šodien!
labi, es nu došos tagad ielās vēl pēdējo dienu nodzīvot, lai rīt pār mani nāktu nenovēršamā apjausma, ka laikam ir kājas un uz vietas tas nestāv. rītvakar eju uz teātri, bet priekšpusdienā jāpaņem kāds dzirkstošais vīns un jāuzbrauc Pēterbaznīcas tornī. būs gan laikam jāņem bērnu šampis - es ciest nevaru šampanieša garšu un tās specifiskās, asās sāpes deniņos, kas parādās jau pēc pusglāzes. priekā!
16.10.09 10:48
Rīga. Migla. Dienas ilgums:10h 22min.
Es Jums stāstīju tādu interesantu lietu, ka viens 20-gadīgs puisis, mans paziņa no Lietuvas, aptuveni pirms pusgada visnotaļ sasteigti un neapdomīgi apprecējās, pārsteigdams vecākus un vietējo publiku. Viņš precējās, tāpēc ka abi ar meiteni negribēja dzīvot grēkā, resp., jauniešiem seksu gribējās. Man joprojām liekas, ka tas ir sick. Cik labi, ka omītei tā arī neizdevās manī un L. ieaudzināt kārtīga katoļa garu.
P.S. šodien man iesvētības, vakarā- pimkursnieku baļļuks, a es joprojām nezinu, ko vilkt. vakar nopirku melnus,šaurus svārkus ar augsto jostasvietu, iztērējot pusi savas 3 dienu algas, bet kaut kā man tomēr liekas, ka tas M pāris mm par lielu, tad nu prātoju, ka varbūt jābrauc samainīt pret S - tie bija tādi kā apspīlētāki un seksīgāki, bet atkal varbūt dažus mm uz mazo pusi.