tapšana
мне нравится, что вы больны не мной
22.11.09 00:32
Man liekas, esmu ceļā uz bezjūtību. Esmu kļuvusi nervoza un noslēgta jo dienas, jo vairāk ielāgodama un praksē piemērodama Taliona principu. Vienatne cilvēku dara neatkarīgāku, tātad - stiprāku. Tas ir vienīgais mierinājums.21.11.09 18:11
Ja es tagad nedaudz patēlotu futurologu, noteikti nonāktu pie secinājuma, ka drīz es iemācīšos lakot kreisās rokas nagus, man būs soda punkti par ātruma pārsniegšanu un es mocīšu kājas augstpapēžu kurpēs. Ideju sapratāt, es ceru.Būšu Saulcerīte, bļeģ, un nevienu man nevajag.
21.11.09 17:10
Tas ir dīvaini, es tikko aptvēru, ka vairs nevalkāju bikses, izņemot gadījumus, kad priekšā sportiska pastaiga brīvā dabā vai ārā baiga spelgoņa. Visu laiku svārki vai kāda nebūt kleitiņa, interesanti, par ko tas liecina, īpaši atzīmējot faktu, ka kurpju kastē pavasari gaida gari augstpapēžu zābaki tumši lillā tonī. Šauri, apspīlēti svārki, kas izceļ dibenu, zīdīgas, pogājamas blūzītes un man neraksturīgi īsas kleitiņas kļuvušas gluži vai par jaunu stihiju.21.11.09 16:33
Tikko jūtūbē mēģināju atrast vienu rādžiņā noklausītu Beyonce dziesmu un sasmējos par sevi, jo par jaunākajiem notikumiem populārās mūzikas pasaulē parasti uzzinu mikriņā nr. 246, kura vadītājiem ir ieradums skaļi klausīties visādus popkultūras censoņus.Un labi, ja tā, - vienreiz gadījās vadītājs, kurš visu brauciena laiku sirsnīgi smējās, skatoties kaut kādu krievu komēdiju acu augstumā uzstutētā datorveidīgā uzpariktē. Nedaudz stress bija, vai līdz centram aizbraukšu dzīva un vesela.
21.11.09 13:50
21.11.09 13:49
21.11.09 13:15
Zāle piemājas pļavās pavisam sausa un dzeltena, debesis pelēkas un lapu vairs nav, un kaijas pikē gar logu. Ir kaut kā jādzīvo, vai ne. Jāuzjāj taj` stikla kalnā un tur arī jāpaliek, lai neviens nekad vairs netiek klāt.20.11.09 23:33
Rīga. Pirms pāris stundām debesis bija skaidras un vējstikli likās piesaluši, iedomājos, ka varbūt rīt ciemos ieradīsies anticiklons, mans mīļais. +9 °C. Dienas ilgums: 7h 46min.Reiz kādā grāmatā, kuru gan nevarētu saukt par mākslinieciski vai intelektuāli augstvērtīgu, lasīju, ka jāmet grabažas pār bortu. To es šobrīd daru, ja ir jautājumi, es metu grabažas pār bortu. Visas, visas grabažiņas, pār bortu nahuj viņas.
17.11.09 23:50
Kāpēc man vienmēr kādam jāizpatīk? Kāpēc jāmēģina nolīdzināt negludumi un jālien pakaļā, un jābaidās, jābaidās, jābaidās?Es gribu būt brīvs cilvēks. Brīvs no bailēm. Brīvs.
15.11.09 20:01
Nedaudz pamācīšos, iešu gulēt, lai rīt atkal sejai uzmestu iecienītāko masku un sagaidītu kārtējos pārmetumus no kursabiedriem, ko tik nopietna. Es? Nopietna? Lai nu kurš! Tas taču tāpēc, ka man ar viņiem ir garlaicīgi! Viņi pat izklaidēties neprot - pa kaut kādiem cacu ūķiem vazājas, visādiem opium`iem un traffic`iem.15.11.09 19:53
Šodien pa galvu visu laiku maļas doma, ka mēs nekad nevaram zināt, kad dzīve mūs noliks pie veca audi stūres ar divlitreni rokās. Oh, LOL, es pat sajutos kā meitene no laukiem. Tas viennozīmīgi ir smieklīgākais notikums pēdējā laikā - nekad nebūtu domājusi, ka uzdrīkstēšos dzērumā braukāt apkārt, turklāt fakts, ka vecā auģikā un ar aizdomīgas markas divlitreni to visu padara vēl neticamāku. Lai nu kurš, ne jau es, es taču esmu no tām, kas rauc degunu, kad vajag un nevajag. Tīrā provinces eksotika, kad es jums saku, es tiešām nekad nebūtu iedomājusies, ka reiz ko tādu iemēģināšu. Smiekliņš par sevi - nezināju, ka man ir arī tāda personības šķautne :D14.11.09 06:13
Hanī, aim houm. Grupas pasākums izdevās visnotaļ normāls, nebija tik slikti, kā likās, ka būs. Kursabiedrs nošļakstīja manus zābakus, jo, redz, arī 20 gadu vecumā laikam ir cilvēki, kas nemāk dzert un novemj tualetes durvis, tas nu gan mani samulsināja un gandrīz pašu noveda līdz kuņģa satura izspļaušanai, jo skatīšanās uz svešām brokastīm tomēr nav mana mīļākā nodarbe. Nu jā, bija tīri tā neko, īpaši pēc tam, kad ar promilēm un bez tiesībām pabraukāju pa savu rajonu K. mašīnā. Ak tu Jēziņ, kā man patīk sēdēt pie stūres, jūs nespējat iedomāties.13.11.09 19:06
Man šovakar grupas pasākums, droši vien aiztīšos visātrāk, nevienu joprojām nepazīstu, LOL. Ja nu esat Vecrīgas rajonā un gribat iedzert alu, manu numuru Jūs zināt.13.11.09 00:30
Esmu sacījusi, ka mans vīrietis ir pats brīnišķīgākais, pats, pats, pats?11.11.09 23:30
Rīga. Nezinu. Dienā bija vēsi. +2 °C. Dienas ilgums: 8h 25min.Klausos annijas lenoksas kaucamgabalu "why", joprojām nespēju sagremot pirmo sūdīgo vērtējumu, un principā labprāt kopš ilgiem laikiem piedzertos kā lops, izpīpētu pusotru paciņu cigarešu vienā naktī un, nu jā, izdarītu kaut ko tādu, par ko nākošajā rītā kauns. Par tiem nākošajiem rītiem runājot, es, starpcitu, pat neatceros, kad tā pēdējo reizi bijis, ka kauns par sevi.
Laikam pirms pusotra gada pēc literātu pēdējā brauciena uz Zvejniekciemu bija neērti par uzburto drāmu un pievemto guļamtelpu. No tāda viedokļa kaut kā skumji kļūt pieaugušai, gribas vēl padejot kādā jandāliņā vai izdomāt jaunu apzīmējumu pālim, bet vairs nesanāk, visu laiku esmu tāda kā aizņemta, atradušās citas prioritātes, liekas, ka naudu un laiku var novirzīt cēlākiem mērķiem, nu jā, bet ko gan es te aizbildinos, man laikam vienkārši vairs negribas. Šobrīd vairāk esmu aizņemta ar neko nerubīšanu tiesībās un faktu, ka kaut kur, ellē ratā, jādabū nauda krāsai, pretējā gadījumā mani nobeigs vajājošais popārta rēgs, kas neatstājos nu jau kuro dienu, lai arī popārts man nemaz nepatīk, un vēsā mierā var iet dirst ar visu savu endiju vorholu un līdzīgiem censoņiem.
Ak jā, apsveicu jūs svētkos, ja vien jūs tie, protams, saviļno. Mani, piemēram, ļoti saviļnoja tas, ka, izrādās, Lāčplēša diena nav brīvdiena, kam pateicoties man nācās vilkties uz angļu valodu. Nu ļoti saviļņojošs moments bija, kad vajadzēja piespiesties no gultas izkāpt. Nu jā, bet varbūt es zaimoju, tāpēc piedodiet man, grēciniecei, es taču tikai cenšos sevi sasmīdināt.
Powered by Sviesta Ciba