Pisģec, kur es tik čakla mātes meita piedzimusi, pati brīnos - notīrīti, nomazgāti un sasaldēti 10 litri upeņu, uzceptas četras rabarberu plātsmaizes un pīrāgs x2, kuru jau sen gribēju izmēģināt, bet biešu lapas nekādi negadījās pie rokas. Man sanāca nedaudz par sāļu, bet garšo lieliski, tāds ļoti vienkāršs, patiess, pat sirsnīgs ēdiens, cerības nepievīla, tā kā cepiet, ir gana vienkārši un garšo forši, tāds brokastu/vakariņu paēdiens sanāk. Rīt noteikti vēl kādu krējuma mērcīti klāt uzjaukšu, šodien spēka vairs nav, un lieki piebilst, ka tuvāko mēnesi es virtuvei ne tuvumā rādīties negribu, un man jau arī vairs ledusskapī nekā tāda, paldies Dievam, nav, kas solās tūlīt, tūlīt sabojāties. Nu, varbūt tikai izņemot 50 lauku olas un kilogramu lociņu, bet par to, lai rūpējas kāds cits, man zajebal mūžam būt vienīgajai, kas piedalās no laukiem atvesto produktu glābšanas misijās.