daru visu, lai nebūtu jāraksta kursadarbs
man bērnībā ļoti negaršoja piena produkti, siers it īpaši, un vēl zaļā tēja, kas vienmēr garšoja pēc zivīm.
neviltotu sajūsmu, protams, izraisīja čipsi, gāzēts minerālūdens, mīksta baltmaize un kartupeļi jebkādā formā un veidā.
tagad savukārt zaļā tēja un negāzēts ūdens ir vienīgais, ko es ikdienā dzeru, siers jau kādu laiku ir, manuprāt, garšīgākā piedeva absolūti visiem šīs pasaules ēdieniem. piens, kefīrs, jogurtiņi u.tml. gan netiek lietoti biežāk kā reizi nedēļā, bet, ja gadās biežāk, nemaz nesūdzos. tā, kas vēl. ak jā, baltmaizi es neēdu biežāk kā reizi gadā, kad ienāk prātā pabarot pīles, absolūts favorīts ir graudu maizes, neesmu gan pārliecināta, vai to mīkstums īpaši vērtīgāks par baltmaizes mīkstumu, bet tur vismaz ir graudiņi, lai cik vientiesīgi tas neizklausītos, un, par kartupeļiem runājot, tos es mēdzu uzcept reizi nedēļās divās. tā, lūk, ēšanas paradumus maina laiks.