Southampton, England. Drēgns, līņā. +5 pēc Celsija.

Rīt pēdējā diena šeit. Tikko pārradāmes no vietējā kluba, un secinājumi - labi, ka es nestudēju šeit, labi, ka nedzīvoju šeit. Te jau nav ne vainas, jaukas, vienādas mājeles, you know, mīlīgi musulmaņu veikaliņi ar nekad neredzētu dārzeņu klāstu, bet tomēr mani šeit neliek mierā doma, cik laimīga es patiesībā esmu. Protams, vidējā alga Latvijā ir pāris reizes mazāka kā šeit, vīrieši man neizsaka komplimentus par visādām muļķībām un necenšas uzsākt sarunu pie pirmās izdevības, bet tomēr man ir m., man ir mājas, man ir mana Rīga, mīļās ielas un pārējais stafs, so, come on, cik labi, ka es neesmu nekāds imigrants, es esmu savējais, es esmu insaiders, es esmu.
Rīt paredzēts šopings un pilsētas apskate atšķirībā no abām pārējām dienām, kuras pavadījām alus un cigarešu kompānijā, piektdien dodamies Londonas virzienā ar skaistām cerībām, ka mūsu hosts būs vairāk vai mazāk jauks, lai gan cik tad jauki vispār spēj būt briti, ja skatiens  nepauž neko vairāk kā tikai to, ka, re! fresh meet is here.
Londona man by the way ļoti patika, cik nu mēs tajās 2 stundās otrdien redzējām. Fantastiska ģērbšanās maniere, fantastiska atmosfēra, neiegūstamas teritorijas, so .. cheers, mate, es eju gulēt, rīt vajadzētu  būt visnotaļ sportiskai iepirkšanās tūrei.