jāsaņemas un jāiet nost no internetiem, jau trešo stundu meklēju piegrieztnes (nespēju sagaidīt sesijas beigas, gribu ķerties klāt auduma bezjēdzīgai sagraizīšanai, jo es taču nemāku šūt, ja tā padomā) un izklaidējos, lasot muļķības. man rīt vispār eksāmens valstszinātnē, turklāt mammai jāuzraksta referāts, man gan brīžiem besī, ka jāmācās par diviem, bet no otras puses - kādi tur viņai vairs referāti 48 (47 - ?) gadu vecumā.
un vispār man gribas, kamēr sniegs, aiziet līdz jūrai un uzvaras parkā paslēpot, nu jā, un arī tās tiesības beidzot nolikt. man, starp citu, pēdējoreiz braucot, secējās ļoti labi, es savācu tikai 21 punktu: 10 par gājēja nepalaišanu, 10 par ceļa nedošanu un 1 par noslāpšanu.
velns, man tik ļoti vajag tās nolādētās tiesības, es dragāšu kā neprātīgs (cik nu to tāda prātīga jaunkundze vispār spēj). pirms apsēdos pie stūres es nemaz nezināju, ka ātrums man sagādā tādu baudu, varat iedomāties.
vēl, ko gribēju piebilst, es esmu atradusi kafiju, kas man garšo, nu, to, kas ir tādās konservu kārbās, tāds kā sīrups, kuram virsū uzlej ūdeni. labākais ir tas, ka tas darinājums ne drusciņ negaršo pēc kafijas, turklāt man netraucē pat tas, ka tur ir tonna cukura, vai nav lieliski? es beidzot dzeru kaut ko citu, izņemot negāzētu ūdeni, hell yeah.
labi, paldies par uzmanību, kā redzat mana sadzīve ir ļooti jau nu interesanta, lol.