Rīga. Vecgada diena. Snieg kā Laura Reinika dziesmā, lol. 0 °C. Dienas ilgums: 6h 51min.

Labs rīts jūsmājās. Esmu modusies un vairs nelamājos, tas tā kā būtu labi.
2009. bija pārmaiņu gads:
esmu lieliski beigusi skolu, iestājusies fakultātē, kurā gribēju mācīties;

nenoliedzami un neapstrīdami esmu kļuvusi nopietnāka un - nebaidīšos šī vārda - pieaugušāka;

manā dzīvē ir ienākuši jauni cilvēki, lēni un piesardzīgi es veru vaļā viņiem sava nama durvis (ir pagājis tikai pusgads un es daudzus jau zinu vārdos, lol);

esmu iemācījusies vadīt auto (tikai, lūk, ar skatīšanos uz ceļa zīmēm varētu secēties labāk, bet to es nokārtošu, kad nobriedīšu sarunai ar sevi);

esmu pievērsusies dabai, iemācījusies to baudīt;

es cenšos vairs tik ļoti neplānot dzīvi, lai gan piecgades plāns attiecībā uz izglītību man ir;

esmu atvadījusies no pagātnes, no daudziem ļaudīm, un vakardienas bilžu nozušana bija punkts uz "i", esmu samierinājusies, ka manā dzīvē sācies jauns posms;

esmu daudz domājusi par savām attiecībām, arī par to, ka tās ir pazeminājušas manu pašvērtējumu un daudzas lietas varētu nebūt tādas, kādas tās ir. esmu mēģinājusi sev piedot lielo lovi pret cilvēku, kurš pēc 3 gadiem sen vairs neatbilst manis izstrādātajām satura normām, bet joprojām neesmu sapratusi, vai tā vajag, efektīvāk būtu krasi mainīt dzīvi šajā jomā, bet gan laiks rādīs, es vēl neesmu tam nobriedusi;

esmu guvusi ļoti svarīgu mācību - NEKAD NESTRĀDĀT BEZ DARBA LĪGUMA;

esmu kļuvusi par svētdienas smēķētāju ar pārliecību, ka darbdienās varu mierīgi iztikt

nu jā, tā es varētu turpināt, bet nekas vairs nenāk prātā no kategorijas "noteikti jāpiemin", būšu laikam piemirsusi.

Es neko neapņemos 2010., cenšos neko neplānot, jo visas manas apņemšanās parasti izgāžas ar skaļu blīkšķi. Man ir kaut kāda personības dalīšanās vai tml., bet ar visu ir tā, ka, pat ja viens es to ļoti grib un nepārtraukti zāģē to otru, nekas nekust uz priekšu, kamēr tas otrais nav nobriedis, kamēr viņā ideja nav nosēdusies.
Es nezinu, kas mani gaida rīt vai parīt, es pat nezinu, kā pavadīšu šo vakaru, jo man joprojām nav noteiktu plānu, bet es ticu, ka pilnīgi visās situācijās īstenojas maksimāli labākais iespējamais scenārijs. Uz šīs nots gribu vēlēt jaunu gadu. Jaunu jaunu gadu, jaunu jaunu dienu un jaunu jaunu stundu. Vajag ritēt. Laiks visu saliks pa plauktiņiem.