Jūtu, ka jāatsāk lasīt padumja satura psiholoģijas grāmatas vai arī Koelju, Ošo un vēl kādu no tiem iedvesmojošajiem čaļiem, varbūt tas man liks ieraudzīt dzīvi jaunā gaismā. Atceros, bērnībā lasīju visādas muļķības par domu spēku un, kad es jums saku, man secējās labāk. Protams, varbūt tāpēc, ka bērnība kā tāda nesagādā īpašas problēmas. Katrā ziņā mana galvenā šīs dienas atziņa ir, ka totāli trūkst iedvesmas dzīvei. Ir taču tik daudz lietu, ko gribas izdarīt, iemācīties, ko redzēt vai dzirdēt, bet es mīklainu iemeslu dēļ nekad netieku tālāk par kvernēšanu pie datora vai vārtīšanos gultā. Kaut kas jāmaina dzīvē, bet kas? Lasāmās literatūras saraksts? Jaunas attiecības? Jauna dzīvesvieta? Hobijs? Jāpievēršas jogai? Nē, nu tiešām kaut kāds wtf. Ja vismaz man būtu pms, tad jau es vismaz varētu teikt, ka lielos vilcienos viss ir labi, bet tagad man jāatzīst, ka visi vilcieni - gan lielie, gan mazie - liekas tādi kā neatgriezeniski nokavēti.