izlasīju horoskopu, palika labāk, tagad laikam jāiet uz gultu apdomāt dzīvi. varbūt es dramatizēju, neesmu jau alu cilvēks, bet tomēr .. daba man par brīvu iedeva TĀDU starta kapitālu, bet es to visu šķiežu kaut kādās huiņās, piedodiet par izteicienu. es jūtos nedarījusi gana daudz, neizdarījusi necik, un tas, bļeģ, tā pamatīgi mani nospiež. es gribu būt zinoša, inteliģenta, skaista un vispusīga, bet, ak dieviņ tētiņ, no kurienes manīs šīs slāpes pēc pilnības apvienojumā ar tik pārpasaulīgu gribasspēka trūkumu?
bļe, fak un pisģec, vēlreiz piedodiet par izteicieniem, bet kaut kam taču beidzot ir jānotiek, kāpēc es visu laiku stāvu uz vietas? nē, es pat nestāvu - es pārsvarā guļu gultā, štopēju bulciņas un ik nakti labi izguļos. kā Vabulīte no Trekno Cūku zemes Skalbes pasakā par Ziemeļmeitu.
jā, trāpīts desmitniekā! esmu atradusi īsto personāžu - ļ.cien. dāmas un a.god. kungi, jūsu uzticamā draudzene lauska sistemātiskas degradācijas rezultātā ir kļuvusi līdzīga Vabulītei, laipnajai sārtvaidzītei! vai tas nav lieliski, ko, vai tas nav lieliski, BĻEĢ?