Rīga. Novembrīgi. +10 °C. Dienas ilgums: 9h 36min.

Jēziņ, atkal es esmu nokavējusi visu, ko vispār kāds cilvēks var nokavēt. Nē, nopietni man tas riebjas sevī. Es taču pat piecēlos tā, ka man bija stunda laika ieiet dušā, saģērbties un aprīt kūkas gabalu, bet, nē, protams, ka es nokavēju ne tikai pirmo, bet arī otro lekciju. Un runa vairs nav par nespēju izvelties no gultas, temats ir nespēja ātri un operatīvi atrast šodienai piemērotas drēbes, uzlikt skropstu tušu un tikt galā ar matiem. Ko man ar sevi darīt? Acīmredzot man trūkst atbildības sajūtas, un vēl nezin kādu tur īpašību, bet šā vai tā man tagad jāmokās ar sirdsapziņas pārmetumiem un stresu, ka viss saies grīstē agri vai vēlu. Cik gan reižu es esmu solījusies nekavēt, cik gan nervu es neesmu tādēļ saēdusi, un tik un tā man nekas nesanāk. Mani taču nekur tādu neturēs, man jau priekšnieks pēdējo reizi pārmeta, un arī lekcijas es kavēju. Ai, es esmu bezcerīga.