Tēvs : Uz ko tad tev tas prats īsti silst ?
Noliņš (klusām) : Es pats nezinu ... es ... gribu dzīvot ...
Tēvs : Dzīvot ... (Noskatās viņā ilgi.) Tu tak kā puika esi stāvējis pie dzirnavu slūžām un esi kādreiz iemetis dadža lapu ūdenī . Un esi redzējis , kā straume viņu ātri un ātrāk rauj uz kritumu . Lapa nozūd putās , un tu zini , nu viņa tumšajā ratu kambarī ies pār ratu zobiem . Un tad tu redzi , kā viņa sapaisīta un saplosīta pa grāvi aizpeld projām ... Tāda dadža lapa tu esi , Noliņ . Esmu tevis gribējis izraut no straumes , bet tu peldi un peldi uz ratu kambari .



/ Blaumanis "Indrāni" /

spēcīgi . neviļus nācās domāt par savu un Noliņa iespējamo radniecību .