Rīga. Nakts.Vēss dienā. +14 °C. Dienas ilgums: 13h 38min.

Iesnas un kakla sāpes ir gaužām likumsakarīga parādība, ja Rīgas Jūras līcī bradā 5. septembra pēcpusdienā, vai ne, bet vispār gribēju pavēstīt, ka man iet labi, es pat esmu atsākusi par kaut ko sapņot, man beidzot radusies vajadzība pēc kādām lietām/vietām šajā itin plašajā bēdu ielejā, no manis atkāpusies apātija, varat iedomāties, jo, iespējams, daudzkārt atkārtotie buramvārdi "apātija, atkāpies!" iedarbojušies. Šodien es, piemēram, visas pievakares garumā sapņoju, ka reiz vajadzētu saņemties un aizstopēt kaut kur uz siltajām zemēm, varbūt tas vairotu manu uzticību cilvēkiem un rosinātu uz komunikāciju ar svešiniekiem, kā jūs domājat, bet es kaut kā esmu bailule ar to stopēšanu. Man nez kāpēc šķiet, ka autovadītāji, kas pietiekoši drosmīgi savā mašīnā uzņemt nejaušus ceļiniekus, ir gaužām bīstami ļaudis, kuri nejaušā brīdī gan uz mežu var aizvest, gan rīkli pārgriezt, bet tas jau tā, - varbūt mana domāšana ir pārlieku stereotipizējusies. Būs jāaprunājas ar M., es domāju, mēs, ja ne stopiem, tad šā vai tā varētu kaut kur aizbraukt kopā, kad nāks tuvākais brīvlaiks, - esam iemācījušies sadarboties, ar viņu kopā man ir labi un viegli un jo dienas, jo vairāk es pārliecinos, ka esam lieliska komanda.