Jūra šalca melna un rudenīga, Dzintaros dzirkstīja salūts, mēs trīs sēdējām smiltīs un pļāpājām kaut kur starp Garciemu un Kalngali līdz man uzmācās bailes un vīrieši nosala. Pēcāk vakarējām pie Rolanda, un, mājup ejot, vairs netika silti, krita zvaigznes, un, man liekas, es sajutu sev piezogamies rudeni vai varbūt es vienkārši esmu vientuļa, un tā ir vienīgā patiesība.