Rīga. Vakars. Pelēks. Vēss. Gribētos tādus laikapstākļus, kā toreiz, kad kopā ar E. braucām uz Bolderājas jūrmalu. +9 °C. Dienas ilgums: 17h 33min.

Nevaru saprast, vai šīs dienas limitu esmu izraudājusi vai paraudāt vēl. Tas gan, saprotams, neko nemainīs, taču dažreiz katrā no mums mostas īmō, vai ne.
Man secējās gaužām skumji, kā jau tas viegli noprotams, un, velns, nesaprotu, kāpēc nevarēju sviras iedarbināt jau aizvakar, divu dienu laikā būtu taču nomedījusi atbildes, klusi, klusi norakstījusi un aizmirsusi uz mūžīgiem laikiem, bet tagad tie pārdzīvojumi līdz pat 17. jūlijam, kuram tas vajadzīgs, labāk būtu samaksājusi un miers un bērziņš. Nu jau vairs neko, atliek vien cerēt uz veiksmi un attiecīgi - E līmeni, lai gan nav ko slīgt ilūzijās, es vienmēr esmu bijis zābaks eksaktajās zinībās, un tas piecinieks atestātā arī ir tikai un vienīgi tāpēc, ka daba mani apveltījusi ar šādām tādām diplomāta spējām.