Rīga. Saule. Pavasaris. +14 °C. Dienas ilgums: 14h 5min.

Vispār jau aizgājusī nedēļas nogale bija fantastiska - sestdienas vakarā ar M. uzgrūdāmies es_un_naglas ar to gaļas cepšanu, un domāju, tas bija labi darīts, jo vakars kopumā man šķiet bija ļoti jauks, īpaši patīkami bija pēc tam, kad naktī ar riteņiem braucām no Ķīpsalas līdz Pētersalas ielai, un atklājās, ka Vīlandes ielas namā kāds dzīvo. Man, ziniet, būtu bail dzīvot namā, kurš pa lielākajai daļai ir pamests un avārijas stāvoklī; ļoti žēl, ka man nav naudas, es gribētu to māju pirkt un renovēt.
Pēc kārtējās rajona apskates atgriežoties Pētersalas ielā, nakts izvērtās ne mazāk interesanta, jo, kamēr M. labsajūtā šņākuļoja, es nespēju aizmigt, un Nauda kā rēgs klunkurēja pa dzīvokli, nelabā balsī kliedzot pēc runča, bet ar to jau nekas nebeidzās, jo, kad beidzot man izdevās iemigt, nācās vien mosties augšā - tas riebīgais kaķis, vienīgi sev zināmu iemeslu dēļ, bija piečurājis mūsu gultu, kas ir traģiski, jo kaķa smaku iztīrīt nevar, bet, ko nu par to, man taču tur nav jāguļ katru nakti, vai ne?
No rīta metāmies braukāt ar riteņiem, kopsummā nominoties 30 km, ko, protams, nebiju darījusi ļoooti sen, bet vispār jau es esmu apbrīnojami izturīga, jo nesāp nedz kājas, nedz dibens; pie Ķīšezera svinējām Lieldienas, un tad jau arī vakarā es biju mājās un ar prieku secināju, ka tik daudz gaisa saelpojusies kā šonedēļ nebiju kopš tām bērnības vasarām, kad skrējām pa leišu pļavām, spēlējot "Velnus un lelles".