Rīga. Auksts. -8 °C. Dienas ilgums: 8h 34min.

Šodien pirmo reizi mūžā slēpoju, taču joprojām nesaprotu, kāpēc cilvēki labprātīgi pavada atvaļinājumu kalnos, slēpojot vai šļūcot ar dēli. Iespējams, vēlme nodarboties ar ziemas sporta veidiem pieaug proporcionāli iemaņām šajā jomā, jo visiem taču patīk tas, kas labi padodas, vai ne? Ja tā tas ir, tad varbūt, ja iemācītos lietot slēpju pāri ar pašcieņu, nevis neveikli tusnījot, nesaprotot, kas īsti jādara ar garajiem dēļiem pie pazoles, es piekristu kādu laiciņu pavadīt bezrūpīgi kustoties un izvēdinot galvu, jo man jāatzīst, ka šībrīža nogurums ir patīkams, taču tomēr - kāpēc jāsvīst uz kalna, ja tā vietā var gulēt saulē un nedarīt neko?

P.S. Vislabāk izguļos blakus viņam, juzdamās trausla un aizsargāta. Varētu teikt, ka vīrietis ir mana miera osta.