Mamma tikko teica, ka ies klosterī, kad būšu nostājusies uz savām kājām. Esot apriebušās intrigas, apriebies domāt, ko ēst, ko ģērbt un kā nopelnīt. Nevis Dieviņu ies meklēt, bet sistēmu, kurā nav jādomā par izdzīvošanu un kurā kāds pasaka priekšā, ko darīt tālāk. 
Nezinu, kā viņai palīdzēt, bet, velns, nav taču  normāli, ka sieviete labākajos gados tik strauji zaudējusi interesi par dzīvi.