Rīga. Ziemassvētki. Tēja ir silta, uz taciņām un celiņiem ir sniega kārta. Dienas kļūst garākas: 6h 46min.

Un vakarā sniga, mēs lēnā solī gājām pa Vecrīgu, čalojām par šo un par to, un bija tik labi, kad Ziemassvētku dziesmas dziedošai tantiņai uzdāvinājām kilogramu mandarīnu un maisiņu piparkūku. Sniega vērpešu mati, acīs tāds nodevīgs spīdums un, stāvot ar gleznu rokās, uz sekundes simtdaļu uztverot manā trajektorijā nokļuvušu krievvalodīgu žagatiņu laimīgos ģīmjus, atnāca svētki.
Sapņojiet, sapņojiet, cik spēka, un neticiet tiem ciniskajiem idiotiem, kuri apgalvo, ka pasaulē nav cilvēkmīlestības, jo bez tās it viss ir mazs.
Priecīgus svētkus.