Rīga. Mākoņains. Ass vējš. +5 °C. Dienas ilgums: 6h 45min.

Tikko atcerējos, ka sapnī biju iedraudzējusies ar pagalam jauku velniņu, kurš pārvērta mūs abus par putniem. Sākotnēji kā putni X laidāmies pāri Vanšu tiltam, pēc tam kā kaijas pār mežu uz jūru. Vēl, protams, pilsētā vienu pēc otra slēdza makdonaldus, ebreju izcelsmes kaimiņi neļāva Miķelsonam braukt pa piebraucamo ceļu, uzlikdami vārtus un iemontēdami slēdzeni 17 Ls vērtībā, kamēr es pirku profilaktisku līdzekli pret A hepatītu, un vēl zvanīja Vīrietis no Stradiņiem, lai pavēstītu, ka no dzertiņa Carnikavā atbraucis ar taksi un tagad ir slimnīcā ar lauztu kāju, bet tie ir sīkumu sīkumi, jo es lidoju!

Vakarnakt, starp citu, sapņi bija ne mazāk dīvaini - mamma Rīgas Centrāltirgū spēlēja kaut kādu orientēšanās spēli, kamēr es meklēju Adventes vainagu starp sēru vainagiem. Nez no kurienes uzradās suns un brauca man blakus ragaviņās, kuras slīdēja pašas un no kurām es izkritu, ļaudama sunim aizbēgt ar visu braucamrīku. Maldījos pa tirgu, meklējot  to lopiņu, līdz ieklīdu Maskavas rajonā, kur mani sāka terorizēt divi mazi puikas. Abi bija netīri un nekaunīgi, abi nekautrējās tēmēt uz mani ar akmeņiem. Iebēgu kaut kādas mājas kāpņu telpā un gribēju zvanīt policijai, taču atklāju, ka man nemaz nav telefona, tāpēc stāvēju un pa logu skatījos, kas nu būs. Puikas, saprazdami, ka trāpīt ceturtā stāva logā ir diezgan sarežģīti, ielavījās kāpņu telpā. Paņēmu ķieģeli un mēģināju no augšas trāpīt viņiem, taču nesekmīgi. Beigu beigās nolēmu, ka jāsāk ar viņiem runāt un ka jāpajautā, kur ir viņu mamma, un, ziniet, nostrādāja!