Rīga. Apkārt tik balts, uzsnidzis sniegs. Auksti. Dienas ilgums: 6h 47min.

Es vispār aizmirsu pieminēt, ka sestdien arēnā "Rīga" strādāju Swedbankas korporatīvajā ballītē, kur tēloju Mikīpeli aptuveni šādā tērpā. Jāatzīst, ka bija ļoti karsti gaisa necaurlaidīgās "galvas" dēļ un vienā brīdī šķita - gar acīm metas raibs, tūlīt kritīšu, sagādājot baņķieru bērniem morālu traumu.
Rīt strādāšu par mūmiju, kuru atdzīvinās otrklasnieku tematiskajā ballītē ar spoku un šausmu elementiem.
Manas karjeras sākums ir daudzsološs - savos astoņpadsmit esmu strādājusi par klientu apkalpošanas speciālisti telekomunikāciju uzņēmumā, par biroja menedžeri pie apdrošināšanas brokeriem, par intervētāju statistikas pētījumu kompānijā, par tulkotāju, Mikīpeli un mūmiju :D

P.S. Šodien kopš ilgiem laikiem atcerējos, ka mūsu attiecību vadmotīvs nebūt nav tik pašsaprotama parādība kā dažreiz šķiet, un kaut kas manī iesmeldzās tāpat kā senāk, kad ik pieskāriens vēderā atdzīvināja taureņu tūkstošus.